1.aina: Reinas dziļumos

Reinas ūdeņos draiski rotaļājas divas Reinas meitas - Voglinde un Velgunde. Viņu trešā māsa Floshilde atgādina atcerēties uzdevumu sargāt Reinas zeltu. No pazemes parādās neglītais nakts rūķis - punduris Alberihs, kuru savaldzina Reinas meitu draiskošanās. Reinas meitas izliekas, ka neveiklais punduris viņām ir iepaticies, un pēc tam nežēlīgi izsmej nelaimīgo Alberihu. Pēkšņi Reinu apspīd gaismas stars un uz kādas klints upes dzelmē iemirdzas zelts. Slavinot sev uzticēto vērtīgo dārgumu, Reinas meitas gozējas tā spožajā mirdzumā. Viņas vieglprātīgi atklāj, ka no šī dzelmē spīdošā zelta var izkalt gredzenu, kas dod neierobežotu varu. Bet to var izdarīt tikai tas, kurš nolād mīlestību. Reinas meitām par lielu pārsteigumu, Alberihs uzrāpjas zemūdens klints virsotnē, atsakās no mīlestības, nolaupa zeltu un aizbēg.

2.aina: Kalna virsotnē

Galvenais dievs Votāns un viņa sieva laulību dieviete Frika pamostas kalna virsotnē. Tālumā redzams cietoksnis, ko dieviem uzbūvējuši milži Fazolts un Fafners. Frika pārmet Votānam, ka viņš kā samaksu par šo jauno mītni ir apsolījis viņas māsu Freiju - jaunības un mīlestības dievieti, kura audzē zelta ābolus, kas sniedz dieviem nemirstību. Kad parādās milžu vajātā Freija, Votāns apgalvo, ka noslēdzis šo līgumu tikai pa jokam. Savukārt milži pieprasa Votānam turēt doto vārdu un līdz ar to paklausīt viņa paša dievišķajam likumam. Pat Freijas brāļi, dievi Fro un Donners, ir bezspēcīgi. Fazoltu valdzina Freijas skaistums, bet Fafners saprot, ka, zaudējot Freiju, dievi zaudēs arī mūžīgo jaunību un varu. Votāns jūtas iedzīts lamatās un meklē savu viltīgo padomdevēju Logi - uguns pusdievu. Beidzot viņš ierodas un pavēsta par Alberiha laupījumu, viņa izgatavoto gredzenu un mēģinājumu kļūt par pasaules valdnieku. Neierobežotās varas iespējamība visos dievos vieš sašutumu un vienlaikus modina interesi - Votāns kāro iegūt gredzenu sev, un Frika viņu atbalsta, cerot, ka gredzena vara ļaus viņai savaldīt neuzticīgo vīru. Freija kļūst par milžu ķīlnieci, un vienīgā izpirkuma maksa - Alberiha nolaupītais zelts. Tikko viņi ir aizgājuši, dievi sāk novecot, jo Freijas āboli vairs nesniedz viņiem mūžīgo jaunību. Votāns un Loge dodas uz Alberiha pazemes mītni, lai nozagtu zeltu.

3.aina: Nībelheima

Alberiha valstībā uz kalēju laktām dārd veseru sitieni - viņš ir padarījis visus nībelungus par saviem vergiem, kuri tagad rok zeltu un vairo viņa bagātību. Kļuvis par gredzena pavēlnieku, nakts rūķis Alberihs soda savu brāli Mīmi, kuram viņš pavēlējis izkalt burvju cepuri, kas padara neredzamu un ļauj pārvērsties par jebkuru būtni. Votāns un Loge uzklausa iebiedētā Mīmes žēlabas par nībelungu grūto likteni Alberiha pakļautībā. Alberihs grib kļūt par pasaules valdnieku, aizstājot mīlestību ar miesaskāri. Tēlojot neticību Alberiha jauniegūtajām burvju spējām, Loge lūdz viņu pierādīt cepures īpašības. Alberihs pārvēršas par milzīgu čūsku. Loge jautā, vai viņš var pārvērsties arī par kādu mazu radībiņu. Alberihs pakalpīgi pārvēršas par krupi - un tādā izskatā atnācēji viņu sagūsta un aizvelk sev līdzi uz virszemes pasauli.

4.aina: Kalna virsotnē

Votāns kā izpirkuma maksu pieprasa Alberiham visu viņa zeltu. Niknais nakts rūķis sasauc savus vergus, kuri sanes veselu dārgumu kalnu. Kad Votāns prasa atdot arī gredzenu, ko viņš ieguvis nelikumīgi, līdz sirds dziļumiem sarūgtinātais Alberihs norāda, ka Votāns ir tieši tāds pats zaglis kā viņš, un promejot nolād gredzenu - lāsts nesīs nāvi tā valkātājam un skaudību pārējiem.
Frika, Donners un Fro paziņo, ka tuvojas milži ar savu ķīlnieci Freiju. Fazolts un Fafners nosauc cenu - tik daudz zelta, lai ar to varētu dievieti apbērt no galvas līdz kājām, lai viņi vairs neredzētu, ko spiesti zaudēt. Nībelungu atnestā zelta nepietiek, un Votāns šķiras arī no burvju cepures. Fazolts sūdzas, ka vēl joprojām redz Freijas acis, kuras palikušas neaizsegtas ar zeltu, un norāda uz gredzenu, kas mirdz Votāna pirkstā. Votāns kategoriski atsakās šķirties no gredzena, un pēkšņi viss satumst. Parādās valkīru māte Erda, kura pamodusies no mūžīgā miega. Viņa brīdina Votānu par dievu bojāejas tuvošanos un pārliecina atbrīvoties no nolādētā gredzena. Erdas pravietiskās parādīšanās pārbiedēts, Votāns atdod gredzenu. Freija tiek atbrīvota. Milži sāk strīdēties par dārgumiem. Fafners nogalina savu brāli Fazoltu gredzena dēļ un aiziet ar visu bagātību. Dievi šausmās saprot Alberiha lāstu.
Donners un Fro rotā ceļu uz jauno dievu mājokli - zibens un pērkons izgaisina tumšo miglu, un spoža varavīksne veido tiltu uz baiso cietoksni, ko Votāns nosauc par Valhallu. Reinas meitas apraud zaudēto zeltu, un Loge ciniski izsmej dievus, kuri lepni un pašpārliecināti soļo pretī savai nolemtībai.