Festivāls
RĪGAS OPERAS FESTIVĀLS 2022
Rīgas Operas festivāls ir pirmais šāda mēroga un ieceres festivāls Ziemeļeiropā, kas vairāk nekā divdesmit gadu laikā ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, kuru gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan ārvalstu viesi. Dibināts 1998. gadā, festivāls ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem. Festivāls piedāvā tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan izcilām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas. 2022. gadā pirmo reizi festivāla programmā iekļautas arī baleta izrādes.
PROGRAMMA
8. jūnijā 19.00 V. Kilara, P. Hinovska balets DRAKULA
9. jūnijā 19.00 Dž. Verdi opera AĪDA
10. jūnijā 19.00 P. Čaikovska balets GULBJU EZERS
11. jūnijā 19.00 Dž. Rosīni opera PELNRUŠĶĪTE
12. jūnijā 19.00 balets ŅIŽINSKIS
15. jūnijā 19.00 V. A. Mocarta opera DONS ŽUANS
16. jūnijā 19.00 Dž. Verdi opera SIMONS BOKANEGRA
18. jūnijā 19.00 J. Kalniņa opera HAMLETS
19. jūnijā 19.00 Dž. Verdi opera SIMONS BOKANEGRA
21. jūnijā 19.00 V. A. Mocarta opera DONS ŽUANS
30. jūnijā 19.00 Rīgas Operas festivāla GALĀ KONCERTS
1. jūlijā 19.00 Rīgas Operas festivāla GALĀ KONCERTS JELGAVĀ (Brīvdabas koncertzālē "Mītava")
Biļetes uz Rīgas Operas festivāla pasākumiem pieejamas www.opera.lv un LNO kasē, Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Voicehs Kilars, Pāvels Hinovskis
DRAKULA
balets pēc Brema Stokera romāna "Drakula" motīviem
Komponists VOJCEHS KILARS (Wojciech Kilar)
Libretists PĀVELS HINOVSKIS (Paweł Chynowski)
Horeogrāfs KŠIŠTOFS PASTORS (Krzysztof Pastor)
Diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Kostīmi un scenogrāfija – ČĀRLZS KJŪSIKS SMITS (Charles Cusick Smith) un FILS R. DANIELS (Phil R. Daniels)
Oriģināliestudējuma gaismu mākslinieks DŽONS BASVELS (Jon Buswell)
Adaptācijas gaismu mākslinieks DŽONS POLS PERKOKSS (John Paul Percox)
Kad, atgriezies no kara, grāfs Drakula uzzina, ka mīļota sieva ir atņēmusi sev dzīvību, bet garīdznieki atsakās pašnāvnieci guldīt baznīcas zemē, viņš nolād Dievu un cilvēci un pārvēršas par nemirstīgu vampīru. Turpmākie notikumi vairākus gadsimtus vēlāk atklāj kādu citu traģisku mīlasstāstu: Drakula iemīl savas bojāgājušās sievas līdzinieci Minu, taču viņu necilvēcīgā romance neizbēgami vēsta par nāvi un ciešanām.
Džuzepe Verdi
opera
Muzikālais vadītājs un diriģents NORMUNDS VAICIS
Iestudējums tapis saskaņā ar STĪVENA LOLESA (Stephen Lawless) oriģinālrežijas konceptu
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks LESLIJS TRAVERSS (Leslie Travers)
Horeogrāfe LINNE HOKNIJA (Lynne Kockney)
Gaismu mākslinieks OSKARS PAULIŅŠ
Šīs operas titulvaronis kļūst par Dženovas dodžu, balsojumā pārspējot aristokrātu Fiesko, taču viņus abus saista ne tikai cīņa par varu, bet arī kāda liktenīga sieviete. Operu “Simons Bokanegra” Džuzepe Verdi sacerēja jau 1857. gadā, tomēr publikas un kritikas īpašu atzinību guva darba otrā redakcija, kas pirmizrādi piedzīvoja 1881. gadā. 21. gadsimtā “Simons Bokanegra” arvien biežāk parādās uz operteātru skatuvēm.
Džoakīno Rosīni
PELNRUŠĶĪTE
opera
Muzikālais vadītājs un diriģents PĒTERS HALĀSS (Péter Halász)
Režija, scenogrāfija, kostīmi – BARBE & DOUCET
Gaismu mākslinieks OSKARS PAULIŅŠ
Lai Ramiro no nesen mirušā tēva mantotu teātri, viņam ir jāapprecas. Mantojamā "King’s Follies" reiz ir bijusi viena no prestižākajām rēvijām Ņujorkā, bet ziedu laiki tai sen jau garām. Lai bizness attīstītos, Ramiro padomnieks Alidoro iesaka precēt veiksmīgā burleskas šova "Button Club" īpašnieka dona Maņifiko meitu. Maņifiko pameita – Pelnrušķīte Andželīna rūpējas par savām māsām un citām "Button Club" māksliniecēm, bet pati sapņo kļūt par teātra kostīmu mākslinieci. Viņas radošā vīzija palīdz kļūt par partneri Ramiro biznesā, bet pievilcīgā daba iekaro puiša sirdi.
Džuzepe Verdi
opera
Diriģents PJĒRS DŽORDŽO MORANDI (Pier Giorgio Morandi)
Režisore MĀRA ĶIMELE
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ILMĀRS BLUMBERGS
Gaismu mākslinieks GĻEBS FIĻŠTINSKIS (Gleb Filshtinsky)
Kustību režisors AGRIS DAŅIĻEVIČS
Horeogrāfs AIVARS LEIMANIS
Grima māksliniece SVANHVITA VALGEIVSDOTIRA (Svanhvita Valgeirsdottir)
Viens no pasaules opermākslas šedevriem, Džuzepes Verdi vēlīnais meistardarbs opera "Aīda" ir krāšņs kā pati dzīve, kurā līdzās pastāv gaisma un tumsa, mīlestība un ienaids, triumfs un sakāve, cerības un nāve. Jau vairāk nekā 150 gadus etiopiešu princeses un ēģiptiešu karavadoņa mīlas stāsts atdzimst visas pasaules operteātros, dažādu tautu un paaudžu klausītājiem apliecinot dzīves augstākā spēka - Mīlestības - uzvaru.
Volfgangs Amadejs Mocarts
opera
Muzikālais vadītājs un diriģents ANDRIS VEISMANIS
Diriģents ALESANDRO DE MARKI (Alessandro De Marchi)
Režisors MARSELO LOMBARDERO (Marcelo Lombardero)
Scenogrāfs DJEGO SILIANO (Diego Siliano)
Kostīmu māksliniece LUSIANA GUTMANE (Luciana Gutman)
Gaismu mākslinieks HORĀCIO EFRONS (Horacio Efron)
Horeogrāfe LINDA MĪĻĀ
Dons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli. Radošās komandas rokās opera "Dons Žuans" kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.
Jānis Kalniņš
opera
Muzikālais vadītājs un diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Režisore KRISTĪNA VUSS
Scenogrāfs ANDRIS EGLĪTIS
Kostīmu māksliniece KRISTĪNE PASTERNAKA
Horeogrāfs AGRIS DAŅIĻEVIČS
Gaismu mākslinieks MĀRTIŅŠ FELDMANIS
Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ir atgriezies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija "Hamlets", stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm.
“Opera Hamlets tika pabeigta 1935. gadā, rakstīta gan Latvijā, gan Austrijā. Tas bija laiks, kad Latvijas komanda guva uzvaru 1. Eiropas čempionātā basketbolā, par tautas saziedotiem līdzekļiem tapa Brīvības piemineklis un Parīzes Trokadero muzeja Eiropas galeriju atklāja ar Baltijas valstu tautas mākslu. VEF drīz sāka ražot savu radio VEF Super Lux MD/37 ar skalu Eiropas kartes veidolā. Laiks ne gluži tādā mērogā izgāzies no eņģēm, kā tika stāstīts par karaļvalsti Dāniju viduslaikos. Pēkšņi rodas laika tunelis, kas savieno dažādo gadsimtu mirkļus: 16.gs. (drāma) – 1935. gads (opera) – 21.gs.(gleznas). 10 ainās ar ļoti dažāda garuma starpspēlēm uzmanības centrā ir sirdsapziņas tēma, kas balansē uz LNOB Lielās skatuves ripas. Šekspīrs šo tēmu personificē vismaz 20 dažādos tēlos, komponists Kalniņš iztiek ar mazāk personāžiem. Gribas to visu pastāstīt baltā krāsā, ledus atkušņa situācijā,” stāsta operas režisore Kristīna Vuss.
Pēteris Čaikovskis
balets
Horeogrāfs-inscenētājs AIVARS LEIMANIS
Muzikālais vadītājs un diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Scenogrāfs HUANS GILJERMO NOVA (Juan Guillermo Nova)
Kostīmu mākslinieks ROBERTS PERDZIOLA (Robert Perdziola)
Gaismu mākslinieks AINĀRS PASTARS
"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... Ludviga Otrā galms, Neišvānšteinas pils, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību.
Friderika Šopēna un Kloda Debisī mūzika
balets
Horeogrāfs MARKO GEKE (Marco Goecke)
Muzikālais vadītājs un diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Scenogrāfija un kostīmi - MIHAELA ŠPRINGERE (Michaela Springer)
Scenogrāfijas un kostīmu adaptācija LNOB - MĀRVINS OTS (Marvin Ott)
Gaismu dizains - UDO HABERLANDS (Udo Haberland)
Dramaturģe ESTERE DRĒZENE-ŠABAKA (Esther Dreesen-Schaback)
Horeogrāfs-inscenētējs FABIO PALOMBO
"Ņižinskis" ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni.
Desmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890-1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā "Krievu baletu" (Ballets Russes) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harizma apbūra skatītājus, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs.
Ņižinskis pasaules pirmizrādi piedzīvoja dejas kompānijā "Gauthier Dance" Štutgartē 2016. gadā. Kopš tā laika iestudējums plaši izrādīts viesizrādēs visā pasaulē. 2017. gadā Marko Geke par šo iestudējumu saņēmis Itālijas dejas balvu "Danza&Danza" nominācijā Gada labākā horeogrāfija.
RĪGAS OPERAS FESTIVĀLA GALĀ KONCERTS (Rīgā un Jelgavā)
Kopš dibināšanas 1998. gadā, Rīgas Operas festivāls ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, kuru gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan citu valstu skatītāji. Festivāls piedāvā noskatīties sezonas jauniestudējumus, tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan spožām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas Rīgas Operas festivāla Galā koncertā!