Festivāls
RĪGAS OPERAS FESTIVĀLS 2023
Rīgas Operas festivāls ir pirmais šāda mēroga un ieceres festivāls Ziemeļeiropā, kas vairāk nekā divdesmit gadu laikā ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, kuru gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan ārvalstu viesi. Dibināts 1998. gadā, festivāls ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem. Festivāls piedāvā tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan izcilām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas. No 2022. gada festivāla programmā tiek iekļautas arī jaunākās baleta izrādes.
PROGRAMMA
9. jūnijā 19.00 Frančesko Čilea operas ADRIĀNA LEKUVRĒRA pirmizrāde!
11. jūnijā 19.00 Frančesko Čilea opera ADRIĀNA LEKUVRĒRA
14. jūnijā 19.00 baleti SERENĀDE. CARMINA BURANA
15. jūnijā 19.00 Franca Lehāra operete JAUTRĀ ATRAITNE
16. jūnijā 19.00 balets VIJS. ŠAUSMU NAKTIS
18. jūnijā 19.00 Frančesko Čilea opera ADRIĀNA LEKUVRĒRA
20. jūnijā 19.00 Rīgas Operas festivāla GALĀ KONCERTS JELGAVĀ (Brīvdabas koncertzālē "Mītava")
21. jūnijā 19.00 Rīgas Operas festivāla GALĀ KONCERTS
Biļetes uz Rīgas Operas festivāla pasākumiem pieejamas www.opera.lv un LNO kasē, Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.
Frančesko Čilea
opera
Muzikālais vadītājs un diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Režisors VENSĀNS BUSĀRS (Vincent Boussard)
Patiesos notikumos balstīta opera par mīlestību, greizsirdību un tās sekām 18. gadsimta Francijā. Slavenās aktrises Lekuvrēras talantu un skaistumu apbrīno teātra skatītāji, bet apskauž konkurentes. Adriāna ir iemīlējusies Saksijas Moricā, taču viņu attiecības izrādās daļa no traģiska mīlas trīsstūra, kurā izšķiroša loma ir Bujonas hercogienei. Pateicoties izcilajai mūzikai un aizkustinošajam stāstam, šo itāļu operu regulāri iestudē uz nozīmīgām pasaules teātru skatuvēm.
baleti
Muzikālais vadītājs un diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Diriģents KASPARS ĀDAMSONS
I daļa - SERENĀDE
PĒTERA ČAIKOVSKA mūzika
Horeogrāfs DŽORDŽS BALANČINS
Džordža Balančina balets Serenāde tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Tā ir vizuāli poētiska horeogrāfija, kas oriģināli veidota baletskolas audzēkņiem. Balets Serenāde radīts, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. Serenāde ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijā visā pasaulē.
II daļa - CARMINA BURANA
KARLA ORFA mūzika
Horeogrāfs EDVARDS KLUGS
Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta Carmina Burana pirmizrāde notika Les Grands Ballets Cannadiens Monreālā 2019. gada oktobrī. Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī LNO orķestris, koris un solisti.
Francs Lehārs
operete
Muzikālais vadītājs un diriģents TOMASS RĒZNERS
Diriģents KASPARS ĀDAMSONS
Režisors ŪVE ĒRIKS LAUFENBERGS
Divsimt miljonu vērtais mantojums, ko Hanna saņēmusi pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves, padara viņu par iekārojamu līgavu franču kavalieru aprindās Parīzē. Ja vien Pontevedro vēstniekam, baronam Zetam izdotos bagātniecei atrast līgavaini no tautiešu vidus (un paturēt Hannas bagātības valstī), viņš glābtu valsti no maksātnespējas. Cerības tiek liktas uz šarmanto siržgrauzi grāfu Danilo. Lai arī viņu un Hannu saista kopīga romantiskā pagātne, grāfs baidās iegūt miljonu mednieka slavu, tāpēc nav gatavs atzīties savās jūtās. Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas.
Oleksandrs Rodins
balets
Horeogrāfs RADU POKLITARU
Muzikālais vadītājs un diriģents KASPARS ĀDAMSONS
Ukrainā dzīvojošā moldāvu horeogrāfa Radu Poklitaru balets Vijs. Šausmu naktis ar Oleksandra Rodina mūziku veidots pēc Nikolaja Gogoļa stāsta Vijs motīviem, vēstot par studenta Homas Bruta sastapšanos ar tumšajiem spēkiem. Baletā visiem tēliem saglabāti Gogoļa dotie vārdi, taču tā nav tieša zināmā stāsta ilustrācija. Radu Poklitaru radošajam rokrakstam raksturīgi mainīt notikumu norises vietu, apstākļus un tēlu darbību.
RĪGAS OPERAS FESTIVĀLA GALĀ KONCERTS JELGAVĀ
Brīvdabas koncertzālē MĪTAVA
Turpinot 2022. gadā aizsākto tradīciju, viens no Rīgas Operas festivāla Galā koncertiem norisināsies brīvdabas koncertzālē Mītava Jelgavā, kur Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti un citu komponistu skaistākās melodijas interpretēs solisti Dana Bramane, Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Dainis Kalnačs, Andris Ludvigs, Artjoms Safronovs, Jānis Apeinis, Zurabs Nakeuri un Latvijas Nacionālās operas orķestris Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Elitas Bukovskas režijā.
RĪGAS OPERAS FESTIVĀLA GALĀ KONCERTS
Latvijas Nacionālajā operā
Kopš dibināšanas 1998. gadā, Rīgas Operas festivāls ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, kuru gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan citu valstu skatītāji. Festivāls piedāvā noskatīties sezonas jauniestudējumus, tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan spožām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas Rīgas Operas festivāla Galā koncertā!
21. jūnijā Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti un citu komponistu skaistākās melodijas interpretēs viesmākslinieki – turku tenors Murats Karahans (Murat Karahan) un poļu tenors Arnolds Rutkovskis (Arnold Rutkowski), izcilais latviešu basbaritons Egils Siliņš un Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Dainis Kalnačs un Jānis Apeinis. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults stāsies Mārtiņš Ozoliņš, koncerta režiju veido Elita Bukovska.