Filips II, Spānijas karalis : Ginters Groisbeks, Tads Girininks
Dons Karloss: Arnolds Rutkovskis, Gastons Rivero, Džeimss Lī, Artjoms Safronovs
Rodrigo: Rinalds Kandalincevs, Jānis Apeinis
Lielinkvizitors : Tads Girininks, Krišjānis Norvelis, Viktors Sporiševs
Mūks : Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis
Elizabete Valuā: Jūlija Vasiļjeva, Inna Kločko
Princese Eboli : Irma Pavāre, Estere Pavlū
Tebaldo: Laura Grecka, Evija Martinsone
Lermas grāfs : Andris Kipļuks
Karaļnama herolds: Edgars Auniņš, Niks Freimanis
Balss no Debesīm : Inga Šļubovska-Kancēviča
Flandrijas deputāti: Juris Ādamsons, Aldis Bērziņš, Kalvis Kalniņš, Rihards Mačanovskis, Rihards Millers, Armands Siliņš-Bergmanis, Nataniels Simha Rasnačs, Valts Rolingss
Galma āksts: Fabians Augusto Gomess-Boorkess
Džuzepes Verdi emocionāli piesātinātās operas Dons Karloss notikumi risinās 16. gadsimta Francijā un Spānijā. Notiek sarunas par miera līgumu ar Spāniju, kas paredz Spānijas prinča Karlosa laulības ar Francijas princesi Elizabeti. Kad politisku apsvērumu rezultātā dona Karlosa mīļotā Elizabete kļūst par viņa tēva Filipa II sievu, operas titulvaronis nonāk politikas, mīlestības un reliģijas krustcelēs, kas var ietekmēt visas Eiropas nākotni.
Vācu režisora Klausa Gūta (Claus Guth) veidotais, skatuviski iespaidīgais operas Dons Karloss iestudējums Etjēna Plisa (Etienne Pluss) scenogrāfijā un Petras Reinhartes (Petra Reinhardt) radītajos kostīmos pasaules pirmizrādi piedzīvoja Neapoles Teatro San Carlo 2022. gada nogalē. Dons Karloss ir viena no diženā Verdi vērienīgākajām operām, kura jau komponista dzīves laikā pieredzēja vairākas redakcijas gan franču, gan itāliešu valodā. Latvijas Nacionālajā operā Verdi šedevrs skan paša komponista 1886. gadā veidotajā redakcijā itāliski.
VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets un Fondazione Teatro di San Carlo kopražojums.
I cēliens
Fontenblo mežā
Spānijas kroņprincis dons Karloss, kurš ir saderināts ar Elizabeti, slepus ieradies Francijā, lai satiktu līgavu. Kopā ar savu pāžu Tebaldo parādās Francijas karaļa meita Elizabete Valuā, kura, piedaloties medībās, ceļā uz pili ir nomaldījusies. Dons Karloss izliekas par vienu no Spānijas sūtņa svītas locekļiem. Tiklīdz Tebaldo abus atstāj vienus, dons Karloss princesei apsola parādīt Spānijas kroņprinča portretu. Elizabete saprot, ka satikusi savu līgavaini. Dons Karloss pauž mīlestību pret Elizabeti, arī viņai dons Karloss ir sirdij tuvs. Atskan lielgabala zalve, kura apliecina, ka miera līgums starp Franciju un Spāniju ir parakstīts. Tebaldo atgriežas ar ziņu, ka Francijas karalis apsolījis meitas roku Spānijas karalim – un nevis viņa dēlam, Spānijas kroņprincim. Lermas grāfs ar svītu vēlas sadzirdēt pašas Elizabetes piekrišanu. Lai arī princese iemīlējusi donu Karlosu, viņa piekrīt laulībām ar Filipu II, jo nodrošinās mieru starp abām valstīm. Viņa aiziet, atstājot donu Karlosu vienu un izmisušu.
II cēliens
Pirmā daļa – Justes klosterī
Mūki aizlūdz par Filipa II tēva Kārļa V dvēseles mieru. Dons Karloss veldzējas atmiņās par savu pirmo tikšanos ar iemīļoto Elizabeti, kura nu jau kļuvusi par viņa tēva Filipa II sievu, Spānijas karalieni. No Flandrijas atgriezies Pozas marķīzs Rodrigo, kurš stāsta par sacelšanos šajā Spānijas karaļa okupētajā teritorijā. Karloss draugam atklāj noslēpumu, ka mīl Elizabeti. Rodrigo mudina princi nesapņot par neiespējamo, bet gan doties uz Flandriju, lai palīdzētu pārtraukt reliģiskās vajāšanas. Karloss un Rodrigo pēc sarunas zvēr viens otram, ka dzīvos un mirs kopā. Karaļa un karalienes parādīšanās no jauna liek asiņot dona Karlosa sirdij.
Otrā daļa – Justes klostera tuvumā
Galminieces gaida karalieni, tikmēr princese Eboli kopā ar pāžu Tebaldo izklaidē klātesošās dāmas ar dziesmu par plīvuru. Ierodas Elizabete, viņa saņem vēstuli no mātes; to atvedis Pozas marķīzs, kurš vēstulei slepus pievieno arī zīmīti no dona Karlosa. Zīmītē ir izteikts lūgums uzticēties marķīzam. Karaliene piekrīt tikties ar Filipa II dēlu, lai varētu aizstāvēt viņa intereses. Eboli ir iemīlējusies donā Karlosā. Viņai šķiet, ka arī kroņprincis nav vienaldzīgs. Ierodas Karloss, kura dialogs ar karalieni ātri vien pārvēršas mīlestības apliecinājumos. Elizabete viņu pārtrauc, atgādinādama, ka šāda mīlestība vairs nav iespējama. Viņš izmisis aiziet.
Ienāk Filips II un pamana, ka viņa sieva, ignorējot galma etiķetes nosacījumus, ir atstāta viena. Par šo pārkāpumu viņš liek Arembergas grāfienei pamest Spāniju. Elizabete no draudzenes atvadās skumju pārņemta. Pozas marķīzs Rodrigo paliek ar Filipu, kurš spiests uzklausīt par daudzajiem noziegumiem, kādus viņa vara pastrādājusi Flandrijā. Karalis noraida Rodrigo aicinājumu dāvāt šai zemei neatkarību. Filipu II vairāk satrauc iespēja, ka Elizabete un Karloss mīl viens otru. Karalis lūdz Rodrigo izzināt patiesību un brīdina marķīzu par briesmām, kādas draud no Lielinkvizitora.
III cēliens
Pirmā daļa – Karalienes dārzos
Nogurusī Elizabete lūdz princesi Eboli viņu aizstāt ballē. Lai tas kļūtu iespējams, viņas apmainās ar apģērbu. Maskējusies kā karaliene, Eboli pāžam uztic zīmīti, kas jānogādā donam Karlosam.
Kroņprincis, zīmītes un situācijas maldināts, ierodas karalienes dārzos, pārliecībā, ka satiks Elizabeti. Tērpusies plīvurā, viņas vietā ierodas princese Eboli, kura sajūsmā uzklausa Karlosa mīlestības apliecinājumus, nenojaušot, ka tie paredzēti karalienei. Karloss nespēj slēpt samulsumu brīdī, kad Eboli atklāj savu seju. Princese ātri vien saprot lietu patieso stāvokli un, greizsirdības pārņemta, gatava atriebties. Viņu neiespaido pat draudi, kādus neslēpti izsaka Pozas marķīzs. Neraugoties uz Eboli brīdinājumu, ka šis cilvēks līdz galam nav uzticams, Karloss marķīzam tomēr atdod slepenus dokumentus.
Otrā daļa – Valjadolidas katedrāles priekšā
Tauta sapulcējusies, lai novērotu inkvizīcijas tiesas sodīto ķeceru sadedzināšanu. Spāņu zvērību nomocītās Flandrijas deputāti, kurus atvedis dons Karloss, uzrunā karali. Filips nevēlas viņus uzklausīt. Karloss, nesaņēmis tēva atļauju doties uz Flandriju, izvelk ieroci un draud. Karalis pavēlot atbruņot dumpīgo kroņprinci, bet neviens neuzdrīkstas viņam tuvoties. Tikai Rodrigo iejaukšanās ļauj izvairīties no sadursmes. Atņēmis Karlosam ieroci, Rodrigo to atdod karalim, kurš izpalīdzīgo marķīzu pasludina par hercogu. Karloss tiek sagūstīts un aizvests, bet Filips aicina gavilējošo tautu izbaudīt svētkus. Balss no Debesīm sola mūžīgo mieru nomocīto cilvēku dvēselēm.
IV cēliens
Pirmā daļa – Karaļa apartamentos
Filips ir dziļi sarūgtināts par to, ka Elizabete viņu nemīl. Ierodas Lielinkvizitors, kuram monarhs stāsta, ka viņu satrauc dumpinieciskā dēla rīcība. Lielinkvizitors atbalsta dona Karlosa sodīšanu, vienlaikus pieprasot sodīt arī Rodrigo, jo uzskata, ka jaunieceltais hercogs ir daudz bīstamāks baznīcas un valsts interesēm. Karalis ir sašutis, tomēr beigu beigās spiests samierināties.
Elizabete žēlojas dzīvesbiedram par nozagto lādīti, kurā atradies viss, kas viņai dārgs. Šo lādīti, kurā paslēpts Karlosa portrets, princese Eboli slepus nogādājusi karalim. Atvēris lādīti un atradis tajā dona Karlosa portretu, Filips apsūdz Elizabeti laulības pārkāpšanā.
Kopā ar Rodrigo ierodas princese Eboli. Viņa atzīstas karalienei, ka ir vainīga ne tikai lādītes nozagšanā, bet arī Filipa II pavedināšanā. Elizabete liek princesei doties izsūtījumā vai klosterī. Eboli nolād savu skaistumu, kas vairojis ciešanas. Pirms došanās klosterī viņa apņemas izglābt Karlosu no gaidāmajām briesmām.
Otrā daļa – Dons Karloss apcietinājumā
Ierodas Rodrigo, lai paziņotu Karlosam, ka drīzumā kroņprincis tiks atbrīvots. Marķīzs ir pieļāvis, ka viņa namā atrod kompromitējošus dokumentus, kurus Karloss viņam savulaik bija uzticējis. Marķīzs ir pārliecināts, ka atrastie dokumenti tieši viņu apzīmogos kā dumpinieku un valsts nodevēju. Un, patiešām, varas atriebība ir drīza: Rodrigo tiek nāvējoši ievainots. Mirstot viņš atklāj Karlosam, ka sarunājis kroņprincim klosterī tikšanos ar Elizabeti, tomēr atgādina, ka galvenais pienākums ir glābt Flandriju. Ierodas Filips, lai atbrīvotu dēlu no apcietinājuma, bet dons Karloss nepieņem žēlastību no cilvēka, kura rokas mirkst asinīs. Kroņprincis neslēpj, ka Rodrigo ir ziedojis savu dzīvību, uzņemoties visu vainu uz sevi. Ielaužas Eboli sasauktais pūlis, lai atbrīvotu kroņprinci. Tikai Lielinkvizitora pēkšņā parādīšanās nomierina ļaudis, kuri gatavi no jauna pakļauties baznīcas atbalstītā valdnieka autoritātei.
V cēliens
Justes klosterī
Elizabete lūdz Debesu varai sniegt atbalstu viņas iemīļotajam Karlosam, bet pati ir gatava doties nāvē. Ierodas Dons Karloss, lai Elizabetei no jauna apliecinātu savu mīlestību. Kroņprincis grasās doties uz Flandriju, lai cīnītos par tās atbrīvošanu. Mīlētāju atvadas pārtrauc Filipa, Lielinkvizitora un sardzes negaidīta ierašanās. Viņi jau gatavi sagūstīt Karlosu, kad atskan Kārļa V balss. Tā visiem klātesošajiem atgādina, ka ciešanas ir pārejošas, ja mieru savai sirdij ceram atrast Debesu žēlastībā.
Pievienot atsauksmi