Režisors KLAUSS GŪTS ir viens no savas paaudzes atzītākajiem māksliniekiem. Dzimis Frankfurtē, beidzis studijas Minhenē, uzsācis karjeru, iestudējot izrādes Minhenē, Manheimā un Hamburgā.
Starptautisku atzinību Gūts ieguva 1999. gadā, iestudējot Lučāno Berio operas Vietas hronika pasaules pirmizrādi Zalcburgas festivālā. Kopš tā laika viņš ir regulārs festivāla viesis, kur radījis tādus iestudējumus kā Gluka Ifigenija Taurīdā, Mocarta Zaide un Lorenco da Pontes triloģiju, kuru atjaunojumi izrādīti uz prestižām skatuvēm Eiropā un Amerikā.
Gūts strādājis ievērojamos opernamos, tai skaitā Bavārijas Valsts operā Minhenē, kur iestudējis Luīzi Milleri, un Baireitas festivālā, kur bijis režisors operai Klīstošais holandietis (2003). Regulāri strādājis Cīrihes operā, kur radījis iespaidīgos Šūberta Fjerrabrāsa un Vāgnera Parsifāla iestudējumus. Frankfurtes operā Gūts savu talantu demonstrējis ar tādiem iestudējumiem kā Peleass un Melizande, Dafne un Rožu kavalieris. Opernamā Theater an der Wien viņš piedalījies Monteverdi triloģijas iestudēšanā, kā arī režisējis Hendeļa Mesijas un Šūberta Lācara versijas.
Īpaši jāmin Gūta pieredze, iestudējos Riharda Vāgnera operas. Viņa veidotie iestudējumi – Loengrīns Milānas Teatra alla Scala, Tanheizers Vīnes Valsts operā, Tristans un Izolde Cīrihes operā un pilns Nībelunga gredzena cikls Hamburgas Valsts operā – ir nodrošinājuši viņam meistarīga Vāgnera interpreta reputāciju.
Klausu Gūtu interesē arī laikmetīgā mūzika. Viņš ir bijis režisors vairākām pasaules pirmizrādēm, to vidū Hajas Černovinas Pnima… ins Innere Minhenes biennālē, Pētera Ruzicka Cēlans Drēzdenē un visnesenāk – Pelnu gaisma vai Feju karaliene ar Helmūta Ēringa un Henrija Pērsela mūziku Berlīnes Valsts operā.
Gūta jaunāko darbu klāstā ir Milānas Teatro alla Scala un Londonas Karaliskās Kovengārdena operas kopražojumā tapusī Štrausa Sieviete bez ēnas. 2016./2017. gada sezonā viņš režisējis Hendeļa oratoriju Jefta Amsterdamas Nacionālajā operā, kam sekojis Loengrīna atjaunojums Parīzes Nacionālajā operā. Gūts Madrides Teatro Real debitējis ar Hendeļa operas Rodelinda jauniestudējumu (diriģents Aivors Boltons), kā arī prezentējis savu Tita žēlsirdības jauniestudējumu Glaindbornas festivālā.
Viņa karjeru turpinājis Sieviete bez ēnas atjaunojums Berlīnas Valsts operā (diriģents Zubins Meta) un Rigoleto jauniestudējums Parīzes Nacionālajā operā. Nākamajā sezonā radīts Mocarta Lučio Silla atjaunojums (oriģināliestudējums radīts Theater an der Wien pirms divpadsmit gadiem), kā arī Vāgnera Tristana un Izoldes atjaunojums Turīnā. Parīzes Nacionālajā operā Gūts atgriezies ar Pučīni Bohēmas un Hendeļa Jeftas (kopražojumā ar Amsterdamas Nacionālo operu) jauniestudējumiem. Sezonas turpinājumā viņš iestudējis Hendeļa oratoriju Zauls Vīnē un Jautrās atraitnes jauniestudējumu Frankfurtes operā.
2018./2019. gada sezona nesa šādus jauniestudējumus: Mikaela Žarela Berenice Parīzes operā, Hendeļa Orlando opernamā Theater an der Wien, Šūpuļdziesmas pieredze ar Paskāla Dusapāna mūziku sadarbībā ar Ensemble Moderne un Beata Furrera Purpura sniegs Berlīnas Valsts operā. 2019. gada novembrī viņš iestudējis pasaules pirmizrādi Hajas Černovinas operai Sirds kambaris Berlīnes Vācu operā, bet 2020. gada decembrī – sagatavojis sava operas Dons Žuans iestudējuma atjaunojumu Madrides Teatro Real.
2021. gads nācis ar Salomes jauniestudējumu Maskavas Lielajā teātrī, kas radīts kopražojumā ar Metropoles operu Ņujorkā. Tam sekoja Karmelīšu dialogi Frankfurtes operā un Jenūfa Londonas Karaliskajā operā. 2022. gadā Berlīnes Valsts operā viņš režisējis Janāčeka Makropula lietu. Aprīlī viņš atjaunojis Figaro kāzas Madrides Teatro Real. Tiem sekojuši Georga Frīdriha Hāsa Asins nams Bavārijas Valsts operā un Paskāla Dusapāna Ceļojums, Dante pasaules pirmizrāde Ēksanprovansas festivālā.
Gūta režijas sasniegumos ietilpst arī augstu novērtētais Dona Karlosa iestudējums, atklājot Neapoles Teatro San Carlo 2022./2023. gada sezonu, kā arī Elektra Frankfurtes operā un Hendeļa Semele Bavārijas Valsts operā Minhenē.
Īpašais talants un ieguldījums režijas laukā Gūtam ir nesis divkārtēju Fausta balvu. Viņa Jenūfas iestudējums Karaliskajā operā novērtēts ar Olivjē balvu kā labākais 2022. gada iestudējums. 2023. gadā saņemta Oper! balva kategorijā Labākais režisors.
Foto: Monika Rittershaus