Stāsts par Turaidas 1620. gada notikumiem laika gaitā pārtapis dzīvā leģendā, kuras izklāsts mēdz būt atšķirīgs detaļās, bet ir nemainīgs savā kodolā. Tiek gatavotas dārznieka laulības ar pils rakstveža Greifa audžumeitu Maiju, kuru iemīlējis ne tikai viņas saderinātais. Lai saglabātu solīto uzticību līgavainim, Maija pieņem patiesi drosmīgu lēmumu…

Zigmara Liepiņa Turaidas Roze ir muzikāli un dramaturģiski pārveidota redakcija operai No rozes un asinīm. Šī leģenda par mīlu, kas izrādījusies stiprāka par nāvi, rosinājusi diriģentu Mārtiņu Ozoliņu un režisori Ināru Slucku no jauna atgriezties pie dramatiskā vēstījuma par Maiju, Turaidas skaistāko Rozi. 

Ir mīla stiprāka par nāvi,

Par dzīvi stiprāka ir mīla.
Uz asmens dzīvība,
Un tu uz nāves asmens stāvi.

Aiz elpas pēdējās, ja spēšu,
Ar Rozi kopā uzziedēšu.
Mūs vienos mūžība…

Saturs

PIRMAIS CĒLIENS

Netālu no Turaidas pils beigusies kauja, nogalināti gan kareivji, gan civiliedzīvotāji. Vieda sieviete, apkaimē dēvēta par Burvi, ierodas slaktiņa vietā, lai no iznīcības glābtu meiteni, kuras vecākiem nupat laupīta dzīvība. Situāciju izmanto marodieris Brukūzītis, savācot meitenes tēva ieroci. Kaujas laukā ierodas Greifs, Turaidas pils rakstvedis. Viņam šķiet, ka nežēlīgajā karadarbībā dzīvei zudusi jēga. Greifs atņem Burvei viņas atrasto bārenīti, kuru nolemj uzaudzināt. Maija mēnesī kristītā un par Maiju nosauktā meitene izaug par pievilcīgu jaunavu. Kādās svinībās viņa kļūst par liecinieci Brukūzīša apcelšanai. No poļu armijas dezertējušais Jakubovskis cenšas pievērst Maijas uzmanību, glābjot Brukūzīti. Jakubovska īpašo interesi pret Maiju ievēro arī Greifs. Viņš nolemj publiski paziņot, ka iecerējis audžumeitas laulības ar dārznieku Viktoru. Jakubovskis tomēr nolemj cīnīties par Maiju. Tikmēr Brukūzītis sapņo uzsākt kopdzīvi ar Madaļu, uzskatot, ka jaunā sieva līdzētu pārvarēt veco vēlmi iedzert. Madaļas draudzene Lūzma nespēj aizmirst īslaicīgās attiecības ar Jakubovski. Cerībā, ka Jakubovskis būs viņai pateicīgs, Lūzma atklāj nomaļo vietu, uz kurieni vakaros dodas Maija, lai tiktos ar saderināto. Maija mēģina izprast savas jūtas, audžutēvam viņa atklāj patiesību, ka joprojām domā par Jakubovski. Greifs noskūpsta Maiju – un saprot, ka viņa rīcības motīvi nav bijuši tīri. Greifa raidītās lūgšanas augstākajiem spēkiem tādēļ izvēršas dialogā ar paša sirdsapziņu. Viktors pārdzīvo, ka raksturā nav īsts cīnītājs; Maija mierina, ka mīl viņa labo sirdi. Paziņojis, ka pēc kāzām abiem vajadzētu doties uz Vāczemi, līgavainis ir neizpratnē par līgavas atturību – un dodas projām. Viņš nenojauš, ka Maijas vienatni centīsies izmantot Jakubovskis, lai atklātu savas jūtas. Maija atgādina Jakubovskim, ka īstu mīlestību nav iespējams iegūt varmācīgā spēkā.       

OTRAIS CĒLIENS

Lūgšanā Maija pateicas Dievmātei par dāvāto aizsardzību. Parādās Greifs, kurš izstāsta savu sapni par rozi, kas tiek kronēta, kronim asiņaini iekrāsojoties. Pie mīlas jūtu pārņemtā Jakubovska ierodas Burve, lai piedāvātu viņam palīdzību. Jakubovskis gatavs izpildīt visus nosacījumus, lai iegūtu Maiju. Brukūzītis atdod Maijas tēva ieroci Viktoram, lai viņš varētu aizkavēt Jakubovski. Sadursmē Jakubovskis tiek Viktora ievainots, no nonāvēšanas viņu pasargā tikai Maijas iejaukšanās.

Ar kalpa Skudrica palīdzību Jakubovskis no jauna satiek Burvi, kurai uzstājīgi pieprasa Maijas pieburšanu. Burve neslēpj, ka tas nav viņas spēkos – un viss īstenosies tā, kā tam lemts notikt. Skudrics izlemj brīdināt Greifu un Viktoru par Maijai draudošajām briesmām, zinot, ka Greifs darīs visu, lai aizsargātu Maiju. Skudrics saprot, ka Jakubovska sagūstīšana paver viņam iespēju iegūt Lūzmu, kura nav zaudējusi cerības turpināt attiecības ar iemīļoto vīrieti. Brukūzītis bildina Madaļu, saņemot viņas piekrišanu. Lūzma tomēr atsakās kļūt par nodevīgā Skudrica dzīvesbiedri. Viņa steidzas pie Maijas, kas neatteiks palīdzību Jakubovska glābšanā no apcietinājuma.

TREŠAIS CĒLIENS

Maija lūdz Dievmāti palīdzēt jūtu apmātajam un piešķirt spēku arī viņai. Tiek saņemta nepārprotama zīme, ka lūgšana uzklausīta. Greifs aicina Maiju piemērīt līgavas tērpu. Rotāšanos pārtrauc Lūzmas pēkšņā ierašanās un viņas lūgums palīdzēt. Burve jūt, ka tuvojas izšķirošais brīdis Maijas dzīvē, piepildoties liktenī lemtajam. Lūzma steidzina Jakubovski doties tālāk, jo rītausmā tiks uzsākta viņa meklēšana. Vienīgais, par ko šajā situācijā domā Jakubovskis, ir gaidāmā tikšanās ar Maiju. Viņš pieprasa Lūzmai aizkavēt Viktoru, lai varētu īstenot iecerēto. Naksnīgajās ēnās Maija tikai pēc brīža saprot, ka līgavaiņa vietā ieradies cits. Maija lūdz nepārprast savas līdzšinējās palīdzības iemeslus. Jūtot, ka Jakubovskis neatkāpsies, Maija kā īpašu dāvanu apsola savu plīvuru. Viņa nolemj pārliecināt Jakubovski, ka nēsātājam tas nodrošinās pilnīgu neievainojamību. Aplikusi ap kaklu plāno audumu, Maija ir gatava liktenīgajai pārbaudei: tā ir vienīgā viņas iespēja būt patiesai savās jūtās un vienlaikus nezaudēt solīto uzticību līgavainim.  Jakubovskis tikai tagad saprot, cik spēcīga bijusi Maijas mīlestība. Izmisīgā cerībā, ka nāve varbūt savienos dzīvē nesavienojamo, Jakubovskis dodas mūžībā meklēt savu Rozi.