I CĒLIENS
Sant'Andrea della Valle
Gāztās Romas Republikas konsuls, politieslodzītais Čezāre Andželoti, izbēdzis no apcietinājuma Eņģeļa cietoksnī, meklē patvērumu Svētā Andreja baznīcā Romā. Viņa māsa, marķīze Atavanti, kapelā atstājusi sieviešu tērpu, lai pārģērbies brālis varētu nemanīti izkļūt no pilsētas.
Baznīcā Andželoti nejauši sastop savu draugu Mario Kavaradosi, kurš šeit glezno grēcinieces Marijas Magdalēnas portretu. Gleznā attēlotās sievietes zilās acis atgādina Andželoti māsu, kas pie Dievmātes statujas nesen gremdējusies lūgšanās.
Portreta līdzība mulsina ne tikai sakristānu, bet arī gleznotāja draudzeni Floriju Tosku. Slavenā dziedātāja ir neizpratnē, kādēļ Kavaradosi atveidojis nevis viņas, bet gan marķīzes vaibstus. Toskai šķiet, ka ierašanās brīdī viņa pat dzirdējusi sievietes tērpa čaukstoņu un Kavaradosi čukstus. Aizdomas par drauga iespējamo sānsoli pastiprina arī gleznotāja sākotnējais (šķietamais) vēsums.
Kavaradosi nolemj nestāstīt Toskai par Andželoti un par iecerēto palīdzību, kādu viņš grib sniegt bēglim. Atvadījies no mīļotās, viņš nolemj pavadīt biedru līdz jaunajai paslēptuvei ārpilsētas namiņa akā.
No jauna parādās sakristāns, kurš priecājas par vēstīm no kaujas lauka. Runā, ka Napoleons Bonaparts esot sakauts, tādēļ Romas baznīcās un aristokrātu mājokļos jāgatavojas itāļu monarhistu uzvaras svinībām. Jūsmīgo noskaņojumu aptumšo barona Vitellio Skarpijas ierašanās. Šis cilvēks, no kura baidās visa Roma, kopā ar saviem okšķeriem meklē Andželoti. Apstākļu sakritība ļauj nojaust par Kavaradosi sniegto palīdzību. Policijas priekšnieks Skarpija tādēļ nolemj izmantot situāciju un atbrīvoties no konkurenta, lai iegūtu tā draudzeni.
Toska, kas negaidīti uzaicināta dziedāt ķēniņienes Marijas Karolīnas rīkotajā banketā Farnēzes pilī, atgriežas baznīcā, lai paziņotu Kavaradosi par izmaiņām vakara satikšanās plānos. Viņa kļūst par Skarpijas apmāna upuri, jo sāk ticēt barona norādēm par Kavaradosi un marķīzes Atavanti attiecībām. Greizsirdības uzliesmojumā Toska traucas uz ārpilsētas namiņu, policijas okšķeriem tādējādi sniedzot jaunus pavedienus izbēgušā politieslodzītā meklējumos.
II CĒLIENS
Palazzo Farnese
Skarpija vakariņo Farnēzes pils kabinetā. Viņš gaida ziņas par Andželoti sagūstīšanu un domā par Tosku. Andželoti vietā tiek atvests Kavaradosi, kura personība un drosmīgā izturēšanās Skarpiju kaitina. Iesāktās nopratināšanas skarbums kontrastē ar Toskas dziedājumu, kas dzirdams no svētku norises vietas.
Jūtot, ka gleznotājs ir nesalaužams, Skarpija nolemj iegūt viņam nepieciešamo informāciju citādākā veidā. Toskai, kas pēc kantātes atskaņojuma uzaicināta ierasties Skarpijas kabinetā, jāklausās spīdzinātā Kavaradosi vaidos. Viņa nespēj to izturēt un beidzot izpauž Andželoti slēptuves vietu. Izvārgušais Kavaradosi nolād Toskas mazdūšību.
Skarpijas palīgs Šarone paziņo jaunumus. Izrādās, ka monarhisti, kuru uzvara šovakar tiek svinēta, kaujā pie Marengo patiesībā cietuši sakāvi. Kavaradosi sajūsma par Napoleona panākumiem apzīmogo viņa likteni: Skarpijam tiek dāvāta izdevība pasludināt kvēlajam republikānim nāvessodu.
Toskas cerība, ka mīļotā cilvēka dzīvība varētu tikt nopirkta par naudu, tiek sagrauta. Skarpija šajā darījumā vēlas iegūt pašu Tosku. Veltīgas ir dziedones lūgšanas, jo tās tikai pastiprina Skarpijas iekāri.
Ierodas Spoleta, lai paziņotu, ka Andželoti aresta laikā izdarījis pašnāvību.
Skarpija pēdējo reizi vaicā Toskai, vai tā piekrīt viņa noteikumiem. Saņēmis pozitīvu atbildi, viņš dod pavēli šaut uz Kavaradosi ar tukšām patronām, piebilstot, ka visam jābūt tieši tāpat kā grāfa Palmjēri gadījumā. Toska nenojauš, ka Skarpijas nesaprotamā piebilde nozīmē nevis šķietamu, bet pavisam īstu nāvessoda izpildi.
Brīdī, kad Skarpija paraksta atļauju Toskai un viņas pavadonim rītausmā pamest Romu, dziedātāja ierauga nazi, kuru Skarpija lietojis vakariņu laikā. Viņa to noslēpj aiz muguras. Izmantojot Skarpijas vēlmi apkampties, ietriec nazi tirāna krūtīs. Skarpija mirst.
III CĒLIENS
Castel Sant'Angelo
Uz Eņģeļa cietokšņa jumta tiek atvests Kavaradosi. Viņš atdod savu gredzenu cietumsargam, lai varētu netraucēti uzrakstīt atvadu vēstuli mīļotajai. Negaidīti ierodas pati Toska un stāsta par pēdējiem notikumiem Skarpijas darbistabā. Dziedātāja kopā ar Kavaradosi sapņo par nākotni.
Iesoļo kareivji. Toska no tālienes vēro nāvessoda izpildi, uzskatot, ka tas ir tikai teātris. Atskan šāvieni, Kavaradosi krīt. Toska pēc brīža atskārst, ka Skarpija viņu piekrāpis. Gleznotājs ir miris.
Atskan policijas okšķeru satrauktās balsis: kabinetā atrasts nogalinātais Skarpija. Barona rokaspuisis Spoleta cenšas aizturēt Tosku, bet viņa, lecot no Eņģeļa cietokšņa jumta, izvēlas nāvi brīvībā.
Pievienot atsauksmi