Opera ļauj iepazīt veiksmīga mākslas kolekcionāra dzīves neveiksmes. Hofmanis atceras gadījumus, kad ir bijis patiesi iemīlējies: graciozajā Olimpijā, kas izrādījās zinātnisks izgudrojums, nevis dzīva sieviete; smagi slimajā Antonijā, kuru nogalināja viņas aizraušanās ar vokālo mākslu; un kurtizānē Džuljetā, kuras interese par Hofmani bija savtīga un ātri gaistoša. Hofmanis ir pārliecināts, ka Stella, kuru viņš neprātīgi mīl šobrīd, ir ideālā sieviete, jo apvieno sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas labākās īpašības.

Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāsti” tapuši pēc E. T. A. Hofmaņa stāstu motīviem, kas izspēlē mīlas iedomas un patiesu mīlestību, komponistam ļaujot radīt bagātīgu muzikālo partitūru. Latvijas Nacionālajā operā “Hofmaņa stāstu” piektais iestudējums top franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā. Režisora Aika Karapetjana versijā šī opera būs aizraujoši jautrs un vizuāls piedzīvojums ar skaistu mūziku.

Izrādes valoda: franču
Tulkojums titros: latviešu, angļu

Saturs

Veiksmīgajam mākslas kolekcionāram Hofmanim grūtības sagādā ne vien alkohols, bet arī attiecības ar viņa sievu Stellu. Slavenajai dziedātājai vīra destruktīvais dzīvesveids vairs nešķiet pieņemams, tāpēc viņa to pamet. Hofmanis ir ļoti satraukts: Stella ir viņa mūža mīlestība. Hofmaņa Mūza pārvēršas par viņa uzticīgo pavadoni, kaķi Niklausu.

Hofmaņa viesi, kas patiesībā ir galvenā varoņa dažādas izpausmes, no namatēva gaida stāstu. Šoreiz mākslinieks ir nolēmis izklaidēt viņus ar lekciju par īpašu sēni, iesauktu par Kleincaku jeb Mazo Caheju. Titulvaronis kopā ar draugu Niklausu un sāncensi Lindorfu apēd halucinogēnās sēnes, lai kopīgi ienirtu Hofmaņa bezapziņā. Domas aizslīd pie Stellas, klausītāji nespēj vairs izsekot dzirdētajam stāstam, tāpēc vēlas iedzert par mīlestību. Sēņu iespaidots, Hofmanis bezapziņā ierauga savas mākslas pasauli un mīlas ilūzijas dažādos periodos.

Pirmā ir Olimpija, kura realitātē ir laboratorijas izgudrojums, zinātnieka Spalancani radīta pirmā mākslīgā sieviete. Dēvējot sevi par Kopeliusu, Lindorfs pārdod Hofmanim burvju gaismu, kurā Olimpija parādās kā īsta, dzīva būtne. Hofmanis neaptver, ka tiek maldināts, līdz pat brīdim, kurā Kopeliuss izslēdz burvju gaismu, atklājot visiem klātesošajiem skarbo patiesību.

Otrā pasaule vēsta par Hofmaņa mīlestību pret slavenas primadonnas meitu Antoniju, kura sapņo par veiksmīgu karjeru un kopdzīvi ar Hofmani. Tēvs neļauj Antonijai dziedāt, jo baidās, ka slimā meita varētu mirt tieši tāpat kā viņas māte. Hofmanis, to izdzirdējis, savas mīlas vārdā lūdz Antoniju vairs nedziedāt. Antonija piekrīt. Tomēr ārsts Mirakls (tas pats Lindorfs) jaunavu pārliecina, ka viņa nedrīkst ziedot iespējami spožo karjeru, lai kļūtu par mājsaimnieci un daudzbērnu māti. Pēkšņi Antonija izdzird mirušās mātes balsi. Neapjaušot Mirakla ļaunprātīgos nodomus, Antonija no jauna dzied, drīz vien saļimst un mirst.

Vīlies romantiskajā mīlā, Hofmanis grib mesties Džuljetas apskāvienos. Šī kurtizāne izliekas, ka nav vienaldzīga. Patiesībā kapteinis Dapertuto (joprojām tas pats Lindorfs) viņai ir licis savaldzināt Hofmani. Dapertuto vēlas, lai Džuljeta nozog Hofmaņa spoguļattēlu. Hofmanis, kurš iekāro Džuljetu, piekrīt viņai to atdot. Šlemils, kurtizānes līdzšinējais mīļākais, kuram Džuljeta jau ir nozagusi ēnu, ierauga Hofmani kopā ar savtīgo kurtizāni. Zinot, ka Šlemilam ir Džuljetas buduāra atslēga, Hofmanis iesaistās divcīņā. Duelī ar Šlemilu gūtais ievainojums Hofmani atgriež realitātē.

Stella kopā ar ietekmīgo Lindorfu atgriežas Hofmaņa dzīvoklī, lai piesavinātos dažus kolekcijas mākslasdarbus. Sastapšanās ar pagātnes notikumiem ir ļāvusi Hofmanim pārvarēt apsēstību ar Stellu, sievieti, kura iemieso sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas īpašības. Mūza atgādina Hofmanim, ka patiesā viņa dzīves jēga ir māksla.