Šis klasiskais balets, kura sižets aizgūts 1814. gadā sarakstītajā lorda Bairona poēmā, vēstī par karstasinīgo pirātu Konrādu, kurš iemīlējies skaistajā Medorā. Kad Konrāds un viņa biedri atbrīvo Medoru no vergu tirgus un aizved uz savu slepeno mītni, īstie piedzīvojumi tikai sākas...

Šī baleta popularitāti daudzējādā ziņā nosaka unikālā horeogrāfija. Lai šajā iestudējumā dejotu Pas de deux, Pas d'esclave un variācijas, māksliniekiem jāpiemīt augstai tehniskajai sagatavotībai un meistarībai. Tieši tādēļ šīs divdejas un variācijas tiek iekļautas vai visos prestižākajos baleta konkursos un festivālos. Uzmanību piesaista arī dinamiskais, romantiskais sižets ar daudzveidīgo tēlu galeriju, kurā ņirb pirātu dēkas, mīlestības likstas, harēmi, austrumu tirgus un cīņas.

Saturs

I CĒLIENS

Austrumu tirgus. Ko visu gan nevar sastapt un ieraudzīt Austrumu tirgū tajos laikos, kad Vidusjūrā saimnieko lepnie un nežēlīgie korsāri - Vidusjūras pirāti! Tur blēdīgais augļotājs Īzaks iztirgo savu audžumeitu - daiļo grieķieti Medoru - baudkārajam bagātniekam Seidam-pašā. Tur vergu tirgotājs Ahmeds piekopj plaša vēriena erotisko biznesu, piegādādams bejiem, sultāniem un pašā skaistākās meitenes no Grieķijas, Ēģiptes, Turcijas, Kipras, Palestīnas... Tur līksmi dejo puķu pārdevējs, un viss gaiss virmo vasaras tveicē un piedzīvojuma gaidās.

Korsāri ievieš kārtību un taisnību šajā orientālajā pasaulē. Viņu vadonis Konrāds atdod brīvību Medorai, lai pats pazaudētu sirdi viņas dēļ. Konrāda draugs Birbanto savukārt nonāk skaistās turcietes Gulnāras acu gūstā.

II CĒLIENS

Korsāru sala. Korsāri un viņu draudzenes dzīro un dala bagāto laupījumu.

Skaistulī Birbanto alkatība ņem virsroku pār draudzību un biedriskumu. Birbanto sakūda korsārus pret Konrādu. Kad plāns cieš neveiksmi, Birbanto izplāno viltību - aizmidzināt vai nogalināt savu draugu. Viņam izdodas vien nolaupīt Medoru, taču aizstāvoties viņa ievaino maskotā Birbanto roku. Konrāds atmostas un dodas meklēt Medoru.

III CĒLIENS

Harēms. Seids-pašā bauda dzīvi - viņam dejo sievas un odaliskas. Taču daiļākā un nepieejamākā ir Gulnāra. Īzaks atved Medoru. Seids-pašā nonāk ekstāzē - harēms ieguvis savu brīnišķīgāko pērli. Seida-pašā pilī ierodas svētceļnieki. Tuvojas vakara lūgšanas laiks. Pašā nenojauš, ka piligrimi ir pārģērbušies korsāri. Zem svētceļnieku apmetņiem slēpjas Konrāds, Birbanto - viņus pazīst un uzmin gan Medora, gan Gulnāra. Viens mirklis - maskas nomestas. Zib zobeni un kinžali - un Medora kopā ar Gulnāru ir savu mīļoto vīriešu rokās.
Taču Medora pamana, ka Birbanto rokā ir viņas atstātā zīme. Tas ir viņš - nodevējs!

Korsāru kuģis. Smaragdzaļā Vidusjūra kā fons Medoras un korsāru vadoņa mīlas idillei. Laimes brīdis ir īss, piesātināts un bagāts. Gulnāras lūgts, Konrāds piedod drauga nodevību. Lai visi ir laimīgi! Ceļas vējš, kas pāraug vētrā. Korsāru kuģis iet bojā, sauszemi sasniedz vien Medora un Konrāds...