Doktoru Faustu māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, ja pretim saņemtu Fausta dvēseli... Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. 

• Izrādes valoda: franču
• Tulkojums titros: latviešu, angļu

Publisher: Bärenreiter-Verlag, represented by Bärenreiter Praha

Ar operas libreta un 1869. gada redakcijas remarku tulkojumu no franču valodas var iepazīties ŠEIT

Iestudējums uzvarējis Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” rudens balsojumā kategorijā "Teātris".

Iestudējums ieguvis Lielo mūzikas balvu 2016 kategorijā "Gada uzvedums".

Saturs

I CĒLIENS

Garajā zinātnieka mūžā Fausts nav spējis atklāt pasaules lietu un parādību savstarpējo sakarību, to visdziļāko jēgu. Pienācis vecums, nespēks, zudusi ticība dzīvei.

Aust jauna diena. Bet kāda jēga turpināt šo nezināšanas un bezcerības pilno dzīvi? Tikai indes kauss spēj Faustu atbrīvot no visām šaubām.

Skan ausīs senās dziesmas un kavē izdzert nāves zāles. Varbūt lūgt Dievu? Bet vai Dievs spēs atdot jaunību? Fausts nolād dzīvi, sapņus un maldus; izmisumā viņš sauc palīgā pašu nelabo.

Pēkšņi parādās Mefistofelis. Viņš ir gatavs pakalpot: bagātību, slavu, varu? Kam gan Faustam tas viss? Viņš vēlas būt jauns, lai atkal spētu mīlēt.

Mefistofelis sola izpildīt zinātnieka vēlēšanos un kalpot viņam zemes virsū, bet ar noteikumu, ka Fausta dvēsele ellē piederēs nelabajam. Fausts vilcinās parakstīt līgumu. Tad Mefistofelis izsauc Margarētas tēlu. Meitenes daiļuma apburts, vecais zinātnieks tver Mefistofeļa sniegto kausu un pārvēršas spēkpilnā jauneklī.

Svētku dienā laukumā aiz pilsētas mūriem pulcējas ļaudis. Skan joki un smiekli. Tikai Margarētas brālis Valentīns sadrūmis – viņam jādodas karā un jāatstāj māsa gluži viena. Viņš lūdz Dievu, lai tas Margarētu pasargā no visa ļaunā. Valentīna draugs Zībelis sola meiteni sargāt un aizstāvēt.

Laukumā parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis dziesmā daudzina visvareno zeltu, kas valda pār ļaužu prātiem. Pēc tam pareģo Vāgneram un Valentīnam drīzu nāvi, bet Zībeli brīdina nesniegt Margarētai ziedus, jo tie viņa rokās novītīs. Margarētai viņš uzsauc divdomīgu tostu. Draugus sanikno Mefistofeļa pareģojumi un Margarētas apvainošana, bet Valentīna zobens salūst pret elles kalpa burvju varu. Nelabo spēj savaldīt vienīgi krusta zīme.

Fausts nepacietīgi gaida apsolīto tikšanos ar Margarētu. Viņai parādoties, Fausts piedāvā tai savu roku, bet Margarēta to noraida. Mefistofelis solās palīdzēt Faustam iekarot kautrās meitenes sirdi.

II CĒLIENS

Margarētas dārzā ienāk viņas pielūdzējs Zībelis. Mefistofeļa pareģojums piepildās – Zībeļa rokās novīst Margarētai plūktie ziedi. Ierodas arī Mefistofelis un Fausts un atnes šķirstiņu ar dārgām rotām. 

Margarēta atkal sastapusi to pašu daiļo jaunekli, kurš viņu pirmo reizi uzrunāja svētku laukumā. Meiteni satrauc šīs tikšanās.

Margarēta pamana Zībeļa noliktās puķes, bet zem tām atrod šķirstiņu.  Pārāk liels ir kārdinājums, un viņa sāk to aplūkot.

Dārzā ienāk kaimiņiene Marta un ierauga Margarētu, rotām izgreznojušos.

Parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis atnes Martai bēdu vēsti – viņas vīrs kritis kaujā. Bet vieglprātīgā atraitne par to ilgi neskumst. Mefistofeļa glaimu apmāta, viņa aiziet kopā ar to pastaigāties. Margarēta paliek vienatnē ar Faustu.

Fausta kvēlā mīla dziļi saviļņojusi meiteni. Mīla un nakts burvība iespaido Margarētu, un viņa vēršas pie zvaigznēm, uzticot tām savu noslēpumu.

III CĒLIENS

No kaujas lauka atgriežas karavīri, viņu vidū – arī Valentīns. Zībelis sagaida draugu, bet atsakās ienākt Valentīna mājā, tikai lūdz draugu būt saudzīgam pret Margarētu. Satrauktais Valentīns steidzas pie mīļotās māsas. 

Ierodas Fausts un Mefistofelis. Jaunekli moka sirdsapziņas pārmetumi. Mefistofelis viņu izsmej un dzied ņirdzīgu serenādi, aicinot Margarētu uz tikšanos ar mīļoto.

Saniknots iznāk Valentīns: tūlīt Margarētas pavedējs saņems pelnīto sodu! Taču divkaujā ar Mefistofeļa palīdzību uzvar Fausts.

Saskrien ļaudis. Mirstošais Valentīns nolād Margarētu.

Mīlestība pret Faustu sagādājusi Margarētai smagas ciešanas. Viņa gaida bērnu, bet kaimiņi par nelaimīgo sievieti smejas. Fausts ir viņu pametis. Dziļā izmisumā Margarēta lūdz Dieva piedošanu par saviem grēkiem, bet ausīs nemitīgi skan Mefistofeļa draudu pilnā balss. Grēka apziņas izmocītajai meitenei zūd pēdējie spēki.

Valpurģu nakts. Raganu sabats. Mefistofelis atvedis Faustu uz tumšo garu svētkiem. Taču drūmā aina Faustam ir pretīga.

Tad Mefistofelis visu pārvērš fantastiskā krāšņumā.

Pēkšņi parādās važās saistītais Margarētas tēls. Fausts bēg no Mefistofeļa uzburtās pasaules, lai glābtu Margarētu.

Margarēta ieslodzīta cietumā. Viņa zaudējusi prātu un izmisuma brīdī nonāvējusi savu bērnu. Margarētu gaida nāves sods.

Lai glābtu Margarētu, cietuma kamerā ierodas Fausts ar Mefistofeli. Viņi Margarētu spēj izvest brīvībā līdz saules lēktam, tāpēc jāsteidzas. Taču Margarēta atsakās iet viņiem līdz, jo viņu var glābt tikai sirdsapziņas brīvība.

Iestudējumu atbalsta