Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli.

Veltīgā uzmanība ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē.

Darbs tiek atskaņots ar Boosey & Hawkes Music Publishers Limited atļauju Oxford University Press vārdā.

Saturs

I daļa

Diena sākas ar gaiļa un vistu deju. Daiļā Līze gaida iemīļotā Kolā ierašanos, neraugoties uz to, ka viņas māte Simone aizliegusi tikties ar šo trūcīgo zemnieku. Kā savu jūtu apliecinājumu Līze atstāj viņam zīmi, lentu ar iesietu mezglu. Ierodas Kolā, kurš priecājas par Līzes dāvanu. Praktiskā Simone liek Līzei kult sviestu. Tikmēr Kolā, paslēpies bēniņos, nogaida. Tiklīdz Simone ir aizgājusi, viņš dodas Līzei palīdzēt.

Draudzenes aicina Līzi izklaidēties, bet Simonei rodas aizdomas, ka meita no jauna vēlas satikt Kolā. Ierodas turīgais saimnieks Tomā ar savu dēlu Alēnu, kuru ir paredzēts saprecināt ar Līzi. Alēna mēģinājumi izrādīt savas simpātijas izskatās visai neveikli. Meiteni pārsteidz šī savādā izrāde, patiesu interesi par precinieku tā nerada. Viņi kopīgi dodas pārraudzīt ražas novākšanas gaitu.

II daļa

Pēc garas darba dienas uz lauka, ražas novācēji ar Kolā priekšgalā atpūšas. Visi dejo, arī Līze un Alēns, bet iejaucas Kolā. Var nojaust, kuram no jaunekļiem meitene dod priekšroku. Kāds no ražas novācējiem citiem par iepriecinājumu spēlē flautu, arī Alēns nolemj pamēģināt, bet viņa sniegums nav baudāms. Jaunie zemnieki Alēnu sāk ķircināt, Alēna tēvs par to ir sašutis. Ražas novācēju svinības krāšņo arī Simones iemīļotā deja koka tupelēs. Svētkus pārtrauc spēcīgs negaiss, kas visus izklīdina.

III daļa

Negaisa izmērcētas, māte un meita atgriežas mājās. Darbs lieliski novērš uzmanību – nodomā Simone, kura nodarbina Līzi dzijas vērpšanā. Māti, kura, drošs paliek nedrošs, aizslēgusi durvis, pārņem miegs. Tikmēr Līze, pamanījusi Kolā tuvošanos, mēģina slepus no mātes paņemt atslēgu. Simone pamostas. Lai saglabātu modrību, viņa aicina Līzi dejot. Drīz vien māti no jauna pārņem miegs. Šo situāciju izmanto Kolā, kurš dara visu, lai atrastos tuvāk savai Līzei.

Iemigušo māti pamodina ražas novācēji, kuri ieradušies pēc samaksas. Simone dodas kopā ar viņiem, aizslēdzot istabas durvis. Līze, domādama, ka palikusi viena, sapņo par precētas sievas nākotni. Pēkšņi parādās Kolā, kurš istabā bija paslēpies ražas novācēju atnestajos labības kūlīšos. Līze sākotnēji ir ļoti apjukusi, tomēr jau pēc brīža jaunieši apmainās ar kakla lakatiņiem, apliecinot savu mīlestību vienam pret otru. Kad dzirdama Simones tuvošanās, Līze paspēj noslēpt Kolā savā istabā. Mātei ir aizdomas, ka meita joprojām sapņo par tikšanos ar Kolā, tādēļ ieslēdz Līzi viņas istabā, nenojaušot, ka tajā atrodas Kolā. Alēns un viņa tēvs ierodas kopā ar notāru, lai noslēgtu laulību līgumu. Kad tas ir parakstīts, Simone pasniedz Alēnam Līzes istabas atslēgu. Pēc nelielas minstināšanās viņš atver durvis. No istabas iznāk Kolā un Līze, kuri Simones priekšā krīt ceļos, lūdzot viņas piedošanu un svētību. Māte ir spiesta piekāpties meitas vēlmei precēties ar Kolā.  Tas liek abiem mīlētājiem un visiem viņu draugiem uzgavilēt.