DŽONS LANČBERIJS (1923-2003) tiek uzskatīts par sava laika vienu no labākajiem baleta diriģentiem un ražīgāko mūzikas aranžētāju baletiem. Karjeras sākumā bijis Metropoles baleta un Sadler’s Wells teātra baleta diriģents. Vēlāk pildījis Londonas Karaliskā baleta (1959-1972) un Austrālijas baleta (1972-1977) galvenā diriģenta, kā arī Amerikas Baleta teātra muzikālā vadītāja (1978-1980) pienākumus. Līdz 2001. gadam turpinājis regulāri diriģēt izrādes Londonas Karaliskajā baletā. Diriģējis arī Parīzē, Stokholmā, Riodežaneiro, Ņujorkā un Hjūstonā. Karjeras laikā komponējis mūziku baletiem, kinofilmām, aranžējis citu komponistu mūziku un veidojis orķestrācijas baleta izrādēm. Bijis pirmais komponists, kas pielāgojis operu un operešu mūziku baletiem, piemēram, radot baletus Hofmaņa stāsti, Jautrā atraitne un Sikspārnis. Viņa daudzo darbu vidū ir mūzikas aranžijas horeogrāfa Frederika Eštona baletiem Divi baloži, Mēnesis uz laukiem, Sapnis, Veltīgā uzmanība un Keneta Makmilana baletam Meierlings. Pēc Rūdolfa Nurejeva aicinājuma radījis jaunas versijas Ludviga Minkusa baletiem Dons Kihots un Bajadēra. Lančberijs bijis pirmais diriģents ārpus Padomju Savienības, kuram piešķirta Maskavas Lielā teātra medaļa. Saņēmis arī Karīnas Ari medaļu un Lielbritānijas augstāko profesionālo apbalvojumu – Karalienes Elizabetes II kronēšanas balvu. 1990. gadā iecelts par Britu impērijas ordeņa virsnieku.