Baleta sižeta pamatā – Henrika Ibsena slavenā drāma, kas tapusi 1867. gadā: dēkainis un laimes meklētājs Pērs Gints pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga. Vai mīlestība kļūs par Pēra Ginta pēdējo pavērumu? Starptautiski atzītais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs savā laikmetīgajā baletā apvienojis pašironiju, absurdu un sirreālismu ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem.

Izrādē smēķē!

Saturs

SATURS

I CĒLIENS

Pērs Gints fantazē, ka medī Briedi. Par to viņš pastāsta mātei Ozei, kura nosauc dēlu par meli un dīkdieni. Māte nopulgo dēlu, ka viņš nav izmantojis lielisko iespēju apprecēt Ingrīdu, ar kuru Pērs draudzējies kopš bērnības, tā glābjot sevi un māti no nabadzības, kurā vainojams Pēra izšķērdīgais tēvs. Ingrīda precēsies ar Madu Mojenu, apkaimes bagātāko vecpuisi. Pērs pievienojas kāzu viesiem, lai gan māte baidās, ka viņš izjauks ceremoniju.

Svētki sākas, viesi sumina līgavu un līgavaini. Vienīgi Ingrīdas domas klejo tālumā, pie Pēra, ar kuru viņu reiz saistījušas romantiskas attiecības. Par spīti Ingrīdas vienaldzībai, līgavaini, liekas, iepriecina kāzu norise. Pēra ierašanās kāzās piesaista visu sieviešu uzmanību: viņas apbur Pēra deja. Tomēr vīriešus Pēra klātbūtne kaitina. Kāzas apmeklē arī Solveiga un viņas mazā māsa Helga. Solveiga un Pērs Gints satiekas un viņu deja izraisa Ingrīdas greizsirdību un apkārtējo neapmierinātību. Helga paņem Solveigas roku un aizvelk māsu prom. Tad Pērs tuvojas Ingrīdai un viņi dejo, uztraucot viesus. Kalējs Aslaks uzsāk ar Pēru ķildu, kamēr pilsētnieki cenšas viņu nomierināt ar dzērienu. Tomēr Pērs joprojām ir kareivīgi noskaņots un publiski pazemo Aslaku. Aslaks tver cirvi, lai atriebtos, taču iejaucas Nāve. Pērs izmanto iespēju un aizbēg kopā ar Ingrīdu. Ingrīda un Pērs, kaislības pārņemti, pavada kopā nakti, tomēr Pēram meitene drīz vien apnīk un viņš sūta to prom.

Pēram piepeši tuvojas trīs kalnu meitas, kas cenšas viņu pavedināt. Pēc meitu aiziešanas ierodas arī noslēpumainā Zaļā, kas sola Pēram parādīt ceļu uz troļļu zemi. Pēru iekārdina apsolītās bagātības un viņš sola precēt Zaļo, kas patiesībā ir Troļļu karaļa meita. Karalis piekrīt šīm laulībām.

Zaļā uzsāk savādu deju. Kad viņa tuvojas Pēram, lai viņu noskūpstītu, izbiedētais Pērs vēlas bēgt. Tomēr Zaļā nevēlas atteikties no Pēra, jo zem sirds nes viņa bērnu. Pērs noliedz, ka būtu gaidāmā bērna tēvs, saniknojot Troļļu karali, kurš alkst atriebes. Visbeidzot Troļļa niknumu atvaira Helga, kas arī iebukņī Pēru, lai atgādinātu viņa solījumu Solveigai.

Troļļu zemē ierodas Nāve, kas aptur sadusmotos troļļus. Kad draudi novērsti, Nāve glezno Pēru un apkārtnes ainavu. Pēru apciemot ierodas Solveiga un Helga. Palikuši divatā, Solveiga un Pērs sola viens otram mūžīgu mīlestību. Romantisko mirkli pārtrauc Brieža kliedziens, kas brīdina par Ozes nāvi. Pērs nolemj atgriezties mājās, kur satiek mirstošo māti. Lai remdētu viņas sāpes, Pērs stāsta brīnišķīgu stāstu, kas ļauj atgriezties Pēra bērnības skaistākajos brīžos.

II CĒLIENS

Ir aizritējuši vairāki gadi un Pērs kļuvis par ļoti bagātu uzņēmēju. Viņš ceļo uz Marokas tuksnesi, kur satiek Anitru, beduīnu virsnieka meitu. Pēru neatvairāmi saista viņas eksotiskā āriene, taču Anitru interesē tikai Pēra bagātību iegūšana. Kad meitenei izdodas nozagt visu, kas Pēram pieder, Anitra pamet viņu svešā zemē pilnīgi vienu – vai gandrīz vienu, jo Pērs satiek noslēpumainu svešinieku, ar kuru viņš dalās cigaretē. Klaiņojot Pērs satiek doktoru Begrifenfeltu, kurš aicina viņu līdzi uz kādu īpašu vietu. Drīz vien Pērs saprot, ka nonācis trakonamā, kur viņu iepazīstina ar četriem pacientiem, kurus Pēra ierašanās, šķiet, ļoti iepriecina. Begrifenfelts veic psiholoģiskus testus ar Pēru un pieraksta rezultātus. Pērs ir pavisam zaudējis spēkus un tuvu nervu sabrukumam. Draugi trakonamā kronē viņu par ķeizaru. 

Pēra izmisums vēl nekad nav bijis tik dziļš un sarūgtinājums par savu dzīvi – tik liels: tas viņam liek apjaust kādu rūgtu patiesību. Savā prātā viņš redz vīziju par Mada Mojena un Ingrīdas nelaimīgajām kāzām. Svinību viesi, kuriem pievienojas arī Zaļā ar jaundzimušo bērnu, vēl laimes jaunlaulātajiem.

Pēru tiesā viņa paša sirdsapziņa, kas sauc viņu atpakaļ pie Solveigas. Taču ceļā Pērs atkal tiekas ar noslēpumainu svešinieku, kas lūdz iekāpt zārkā, tomēr Pērs atsakās.

Solveiga visus šo gadus ir uzticīgi gaidījusi Pēru; viņa ir kļuvusi veca un akla. Pērs ar rūgtumu apjauš, ka izniekojis vērtīgāko savā dzīvē – Solveigas mīlestību. Solveigas rokās viņš rod pēdējo mierinājumu, taču viņu dzīves ceļojumi ir beigušies. Viņi atradīs mīlestību un laimi kādā citā dzīvē, citā laikā...

Baleta patrons

Iestudējumu atbalsta