Leo Delība Kopēlija ir Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasakas Smilšuvīrs klasiskais lasījums. Komisks, krāsains, dzīvespriecīgs - tāds ir šis balets, kurā mūsu trupas labākie solisti izdejo un izspēlē stāstu par jauno Franci un viņa mīļoto Svanildu. Jaunieši nonāk īstā pārpratumu virpulī, kad Svanildas skaistumu aizēno noslēpumainā doktora Kopeliusa daiļās meitas burvība.

Saturs

I CĒLIENS

Mazā gleznainā pilsētiņā Karpatu ielejā vienmēr draudzīgi sadzīvojuši ungāri, vācieši, poļi, ebreji, čigāni. Vienīgo disonansi mazpilsētas harmonijā ienes doktora Kopeliusa nams. Neviens nesaprot, ar ko īsti nodarbojas dīvainais svešinieks.

Pilsētiņa pa to laiku pamodusies. Tirgus laukums pilns kņadas, dzīvības un deju. Ierodas birģermeistars, lai paziņotu: rīt pilsētas baznīcai tiks dāvināts jauns zvans un notiks skaistie Zvana svētki. Tie, kas laulājušies šajā dienā, kļūs par goda pilsētniekiem un saņems bagātīgas dāvanas. Taču ar precēšanos nedrīkst spēlēties! Skan senā leģenda - balāde par vārpu. Apburtā vārpa paziņo saderinātajiem, vai viņu jūtas ir patiesas. Svanilda noskumst, jo viņas vārpa klusē. Laikam gan Francis ir tāds gaisa grābslis un šķelmis... Toties viņa draudzenes un draugi ir sajūsmā - gaidāmi brīnišķīgi svētki. Francis ar draugiem dodas uz krodziņu, pa ceļam viņiem palieloties, ka uzsācis romānu ar daiļo svešinieci Kopēliju. Svanilda to pārdzīvo. Ļaudis izklīst.

Svanilda nejauši atrod Kopeliusa nozaudēto atslēgu un pierunā draudzenes iezagties namā, lai noskaidrotu, kas tur īsti notiek. No krodziņa atgriežas iereibušais Francis un savukārt sameklē kāpnes, lai iekļūtu pie Kopēlijas caur balkonu. Meklēdams pazudušo atslēgu, atgriežas Kopeliuss.

II CĒLIENS

Svanilda ar draudzenēm iepazīstas ar Kopeliusa māju. O, cik tā ir neparasta un skaista! Zālē sastinguši kaut kādi dīvaini viesi: bruņinieks, spāniete, skots un citi. Meitenes pārvar biklumu un grib ar tiem iepazīties, bet atklāj, ka tie ir automāti. Pat daiļā Kopēlija izrādās tikai lelle! Meitenes sāk par tām zoboties. Atgriežas Kopeliuss, iztrenkā negantnieces un saved zāli kārtībā. Vienīgi Svanildai izdodas paslēpties un novērot, kā Kopeliuss jūsmo par savām lellēm.

Pēkšņi pa logu lien iekšā vēl kāds nelūgts apmeklētājs - Francis. Kopeliuss viņu saķer un sāk pratināt. Jauneklis atzīstas, ka pazaudējis galvu daiļās Kopēlijas dēļ. Kopeliuss jauneklim izrāda dažādas lelles, bet par tādu Kopēliju gan viņš neko nezinot. Viņš iemāna Francim vīnu, kam piejauktas miegazāles, un, to nogurdināts, Francis aizmieg. Beidzot Kopeliuss var būt divatā ar savu mīļāko darbu - Kopēliju.

Viņš iedarbina lelli, nemanīdams, ka Kopēlijas vietā atrodas tās kleitā pārģērbusies Svanilda. Kopēlijas-Svanildas deja ir tik burvīga un apgarota, ka pārspēj cilvēku! Arī Francis pa to laiku ir atžirdzis, krīt ceļos Kopēlijas priekšā un zvēr mīlestību. Svanildai nu reiz pietiek! Nekrietnais zvēresta lauzējs! Viņa uzbrūk Francim. Sākas negants ķīviņš, kura laikā Kopeliusa zāle tiek izdemolēta. Jaunieši aizskrien, bet Kopeliuss apjucis paliek. Kas te īsti noticis?

Zvanu svētki ir klāt! Visi pilsētiņas ļaudis pulcējušies koši izrotātajā tirgus laukumā. Mācītājs svētī un apdāvina jaunlaulātos, iesvēta zvanu. Laimīgo vidū ir Svanildas un Franča draugi un draudzenes. Taču kur palicis pats skaistākais pāris pilsētiņā? Visbeidzot ierodas arī raudošā Svanilda un vainas apziņas mocītais Francis.

Birģermeistars grib abus samierināt, bet te pēkšņi parādās doktors Kopeliuss kopā ar Kopēliju. Pēc visa pārdzīvotā viņam liekas, ka Kopēlija ir dzīva, un viņš lūdz arī viņus salaulāt. Mācītājs gan atsakās to darīt, taču birģermeistars talantīgo leļļu meistaru dāsni apdāvina.

Svētki sasniedz kulmināciju. Dejo pilsētnieki, zemnieki, viesi un jaunlaulātie, to vidū arī beidzot izlīgušie Svanilda un Francis. Pēc spēļu un pārpratumu dienas nāk laimes nakts.