Inga Kalna pasaulē pazīstama kā universāla stila meistare, kas spoži dzied visu laikmetu mūziku. Šoruden uz LNO skatuves viņa iemirdzēsies tikai vienā izrādē – dramatiskajā stāstā par Ivana Bargā līgavas likteni. Viņai līdzās – mūsu izcilais Samsons Izjumovs un Maskavas Lielā teātra solists Pjotrs Migunovs.

Pašlaik pasaulē strauji pieaugot interesei par Nikolaja Rimska-Korsakova daiļradi, LNO koncertuzvedums sniedz iespēju Latvijas publikai novērtēt vienu no viņa populārākajām operām. Balstoties nostāstā par Ivana Bargā trešās sievas noslēpumaino bojāeju, komponists radījis dramatisku vēstījumu par burvestībām, tumšām kaislībām un nežēlīgām spēlēm ar varu.

Piedalās LNO orķestris un LNO koris.

Saturs

1. cēliens

Jaunajam cara opričņikam Grigorijam Grjaznojam ir smaga sirds. Viņam apnikušas izpriecas. Pirmoreiz mūžā Grjaznojs sajutis mīlas spēku, bet velti viņš sūtījis preciniekus pie Marfas tēva. Tirgonis Sobakins viņam atteicis, jo Marfa jau saderēta bajāram Ivanam Likovam. Cenzdamies aizmirsties, Grigorijs saaicina pie sevis opričņikus ar Maļutu Skuratovu priekšgalā. Kopā ar viņiem ierodas arī cara dziednieks Bomelijs un Ivans Likovs. Ciemiņi slavē saimnieka viesmīlību. Likovs, nesen atgriezies no tālām zemēm, stāta par redzēto. Stāstu viņš beidz ar cildinājumu gudrajam caram Ivanam IV. Grjaznojs izklaidē viesus ar dziesmu teicēju priekšnesumiem. Aust gaisma. Visi izklīst. Saimnieka lūgts, paliek tikai Bomelijs. Grjaznojs, solīdams bagātīgu atlīdzību, lūdz dziednieku sagādāt tādas zāles, ar kurām varētu pieburt iecerētās meitenes mīlestību. Sarunu noklausās Grjaznoja mīļākā Ļubaša . Viņa jau agrāk pamanījusi, ka mīļotais atsalis pret viņu. Tagad Ļubašu sāk mākt greizsirdīgas aizdomas. No savas laimes viņa neatteiksies un nežēlīgi atriebsies ļaunajai sāncensei.

2. cēliens

Iela Aleksandra priekšpilsētā. Vakars. Ļaudis nāk ārā no klostera. Viņu vidū ir arī Marfa un Duņaša. Marfa domā par mīļoto līgavaini Ivanu Likovu. Meiteņu sarunu pārtrauc divu svešu jātnieku parādīšanās. Viens no viņiem cieši raugās uz Marfu. Tas ir Ivans Bargais. Marfa nepazīst grezni tērpto, bet viņu izbiedē valdonīgais skatiens. Sāk krēslot. Iela kļūst tukša. Ļubaša piezogas pie Sobakinu mājas un ielūkojas pa logu. Viņu pārsteidz Marfas skaistums. Ļubaša nolemj nogalināt sāncensi, Grjaznoja mīlas dziras vietā iemānot viņai indi. Ļubaša klauvē, ienāk Bomelijs. Viņš ir ar mieru izpildīt Ļubašas lūgumu, bet pretī pieprasa mīlestību. Ļubaša sašutusi noraida viņa piedāvājumu. Taču Marfas jautrei, bezrūpīgie smiekli, kas atskan no mājas, ievaino Ļubašas sirdi. Izmisumā viņa piekrīt kaunpilnajam darījumam ar nīsto Bomeliju.

3. cēliens

Sobakinu mājā gatavojas kāzām. Tās aizkavējušās, jo visas skaistākās meitenes aizvestas uz pili atrādīt caram. Likovs ir nemierīgs. Satraukums pārņēmis arī Grjaznoju. Beidzot Marfa atgriežas no pils. Visi nomierinās un apsveic līgavaini un līgavu. Izmantodams izdevību, Grjaznojs slepeni ieber Marfas glāzē dabūtās zāles. Pēkšņi ierodas Maļuta ar bajāriem. Viņš atnācis paziņot, ka cars sev par sievu izvēlējies nevis Duņašu, kā bija cerējuši mīlētāji, bet gan Marfu.

4. cēliens

Istaba cara pilī. Sobakins bēdājas par meitas slimību, kuru nav iespējams izārstēt. Ierodas Grjaznojs. Opričņiks paziņo Marfai, ka Likovs pēc spīdzināšanas atzinies cara līgavas indēšanā un pēc valdnieka pavēles sodīts. Marfa nespēj izturēt bēdu smagumu. Prāta aptumsumā meitenei šķiet, ka viņa redz nevis Grjaznoju, bet mīļoti līgavaini Likovu. Viņa stāsta tam savu dīvaino sapni. Redzēdams, Marfas neprātu Grjaznojs ar šausmām saprot, ka vīlies savās cerībās: pieburšanas vietā viņš meiteni pazudinājis. Nespēdams vairs ciest dvēseles mokas, Grjaznojs atzīstas noziegumā: viņš noindējis Marfu un apmelojis nevainīgo Likovu. Pie viņa pieskrien Ļubaša un atzīstas, ka viņa saimainījusi zāles. Naida uzliesmojumā Grjaznojs nogalina Ļubašu. Opričņiki aizved Grjaznoju.