I CĒLIENS

Kānaāna zeme. Jēkabam bija 12 dēlu. No sievas Leas un kalponēm Zilfas un Bilhas - Rūbens, Simeons, Levijs, Jūda, Izašars, Zebulons, Gads, Ašers, Dans, Naftalis. No mīļotās sievas Rāheles - Jāzeps un Benjamīns.

Jāzeps izstāsta brāļiem savus sapņus, kas pareģo: brāļi un tēvs reiz klanīsies Jāzepa priekšā. Brāļus tas sadusmo.

Jēkabs sūta savu mīļāko dēlu Jāzepu apraudzīt brāļus, kas gana lopus ganībās. Jāzeps negrib, jo brāļi to nīst. Jēkaba pavēle tomēr jāpilda.

Brāļi sapņo par sievietēm. Ieraugot Jāzepu, tos pārņem dusmas. Viņi grib to nokaut, taču vecākais - Rūbens - pierunā brāļus Jāzepu dzīvu iemest bedrē.

Brāļi uzbrūk Jāzepam, atņem viņam goda svārkus. Viņš tos uzrunā vārdā un cenšas atrunāt no ļaunā nodoma, bet tas neizdodas.

Rūbens pārdod Jāzepu vergu tirgotājiem par 20 sudraba sekeļiem.

Dēli rāda Jēkabam Jāzepa saplēstos svārkus un stāsta, ka brāli saplosījuši plēsīgi zvēri.

Ēģipte. Jāzeps ir kļuvis par ēģiptieša Potifara nama pārvaldnieku. Potifara sieva viņam uzmācas, bet, saņēmusi atraidījumu, apsūdz Jāzepu par izvarošanas mēģinājumu.

Jāzeps ir cietumā kopā ar faraona Maizes cepēju un Vīna pārdevēju un izskaidro tiem viņu sapņus. Vīna pārdevējam viņš pareģo faraona labvēlības un augstā mata atgūšanu, Maizes cepējam - nāves sodu. Kad tie abi sakaujas, Jāzeps sargiem kā uz strīda vaininieku norāda uz Maizes cepēju.

Jāzeps ir izmisumā par savu likteni un pieprasa Dieva izskaidrojumu, kāpēc viņam uzlikti tādi pārbaudījumi. Sargs aizved Jāzepu pie faraona, kam Vīna pārdevējis ir izstāstījis par ebreju jaunekli - sapņu skaidrotāju.
Faraons liek izskaidrot Jāzepam savus sapņus. Abus sapņus - par septiņām treknām un septiņām liesām govīm un par septiņām kuplām un septiņām tukšām vārpām - Jāzeps skaidro vienādi. Ēģiptē būs septiņi lielas pārticības gadi, kam sekos septiņi bada gadi. Jāzeps iesaka faraonam iecelt Ēģiptei pārvaldnieku, kas labajos gados ievāktu nodevas un sagatavotu Ēģipti bada gadiem.

Faraons par Ēģiptes pārvaldnieku ieceļ Jāzepu un dod tam par sievu Potifara meitu Asnāti. Asnāte un Ēģiptes tauta slavina Jāzepu.

Koris dzied par septiņiem auglības un septiņiem bada gadiem, kad bads bija visās zemēs, tikai ne Ēģiptē.

II CĒLIENS

Kānaāna zeme. Benjamīns grib doties līdzi brāļiem uz Ēģipti, kur tie devušies pirkt labību. Jēkabs nelaiž - Benjamīns ir pēdējais viņam palikušais Rāheles dēls, un Jēkabs joprojām sēro par Jāzepu.

Ēģipte. Asnāte slavē Dievu un Jāzepu, kas glābis Ēģipti no bada. Jāzeps slavē Dievu, kas viņam devis Asnāti un divus dēlus. Abi mīl viens otru.

Pie Jāzepa ierodas brāļi, kas, viņu nepazīdami, lūdz pārdot tiem labību. Jāzeps apsūdz viņu spiegošanā un liek apcietināt.

Brāļi cietumā sūrojas par ļauno likteni, nelietīgajiem svešzemniekiem un mājās palikušajiem bada cietējiem. Rūbens atgādina, ka tas ir sods par nodarīto Jāzepam.

Jāzeps atnāk uz cietumu un liek brāļiem klanīties. Rūbens izstāsta, ka Kānaānā viņus gaida atgriežamies vecais tēvs un jaunākais brālis. Jāzeps liek Rūbenam atvest zēnu uz Ēģipti.

Kānaāna zeme. Jēkabs sēro, ka viņam atņemti visi bērni, un nu Rūbens grib aizvest arī Benjamīnu. Rūbens un Benjamīns pierunā Jēkabu laist uz Ēģipti arī jaunāko dēlu. Visi lūdz Dievam žēlastību.

Ēģipte. Jāzepa raudu un niknuma dziesma, cīnoties ar atriebības alkām.

Jāzeps satiek Rūbenu un Benjamīnu, uzzina, ka tēvs dzīvs, bet nespēka mākts, un liek izlaist brāļus no cietuma.

Jāzeps, brāļi un Asnāte līksmo dzīrēs Jāzepa namā. Brāļi dodas atpakaļ uz Kānaānu.

Kamēr Asnāte dzied par mīlestību, Jāzeps liek sargiem dzīties pakaļ brāļiem, apsūdzot tos sudraba kausa zādzībā. Asnāte aicina Jāzepu sev līdz, bet Jāzeps viņu padzen.

Jāzeps apsūdz atvestos brāļus zādzībā. Tie pa kārtai rāda savus maisus. No Benjamīna maisa izkrīt sudraba kauss.

Rūbens piedāvājas palikt pie Jāzepa par vergu, lai tikai Benjamīns atgriežas pie tēva. Jāzeps atklājas brāļiem. Tie bailēs bēg.

Jēkabs ar dēliem Ēģiptē. Jēkabs pateicas Dievam, ka tas viņu atvedis uz Ēģipti un ka Jāzeps ir dzīvs. Viņš svētī dēlus, visvairāk - Jāzepu. Nepaspējis svētīt Benjamīnu, Jēkabs mirst. Benjamīns svētī sevi pats, saukdams, ka ir plēsīgs vilks.

Koris slavē Dievu.

Jēkabam bija 12 dēlu.