„Žizele” ir viens no pirmajiem lielajiem romantisma baletiem un viens no retajiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Uz lauku ciemata idilles fona risinās stāsts par naivās meitenes nodoto mīlestību, ārprātu un dzīvi pēc nāves baisi skaistajā pasaulē, kurā valda vilas – atriebīgi pieviltu sieviešu rēgi. 

Saturs

I CĒLIENS

Mazā, mežu ieskautā, saules pielietā ciematā notiek kāzas. Mežsargs Hilarions neiesaistās vispārējā līksmībā. Viņš mīl daiļo Žizeli, bet meitene viņam neatbild ar pretmīlu. Žizele mīl Albertu un no visas sirds tic Alberta mīlestībai. Žizele nenojauš, ka viņas iemīļotais ir par zemnieku pārģērbies princis. Viņa arī neieklausās Hilarionā, kurš nesekmīgi mēģina viņu pārliecināt par Alberta negodīgumu.

Ciematā pēc medībām ierodas atpūsties kungu svīta. Zemnieki viņus laipni sagaida. Sākas dejas, kurās visaizrautīgāk dejo tieši Žizele. Tomēr māte liedz meitai dejot, jo Žizelei ir trausla sirds. Savukārt Alberts cenšas izvairīties no mednieku svītas, jo izrādās, ka viesu vidū ir Alberta līgava Batilde...

Tikmēr Hilarions atrod prinča zobenu. Uz tā ir ģerbonis, kas apliecina Alberta patieso izcelsmi un titulu. Mežsargs, greizsirdības mākts, atklāj visiem Alberta noslēpumu. No šī negaidītā trieciena salūst Žizeles sirds. Viņas prāts aptumšojas, un Žizele no bēdām mirst.

II CĒLIENS

Teiksma par vilām stāsta, ka saderinātās jaunavas, kuras mirušas pirms kāzām, naktīs iznāk no kapa un līdz nāvei dancina jaunekļus, kurus sastop savā ceļā.

Naktī ciemata kapsētā vilas pulcējas, lai tiktos ar jauno draudzeni Žizeli. Vilām par upuri krīt mežsargs Hilarions, kurš, sirdsapziņas pārmetumu mocīts, apmeklē Žizeles kapu. Tās ierauj Hilarionu dejā, līdz viņš nokrīt beigts.

Kapsētā pie mīļotās kapa ierodas arī princis Alberts, kuram draud tāds pats liktenis kā Hilarionam. Atkal sākas vilu bakhanālija, kas sev līdzi aizrauj Albertu. Žizele visiem spēkiem cenšas mīļoto glābt. Albertam jau sāk zust spēki. Te atskan pulksteņa sitieni, kas vēsta rītausmu. Līdz ar pirmajiem saules stariem zūd vilu spēks, un vilas gaist rītausmas miglā. Gaist arī Žizele, kuras mīla izglābusi Albertu no nāves.