Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta Carmina Burana pirmizrāde notika Les Grands Ballets Cannadiens Monreālā 2019. gada oktobrī. Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī LNO orķestris, koris un solisti.

Mariboras baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs ir starptautiski atzīts rumāņu laikmetīgā baleta horeogrāfs. Viņa īpašajā mākslinieciskajā rokrakstā radītie darbi iestudēti un izrādīti pasaules nozīmīgākajos baleta teātros un festivālos, horeogrāfs saņēmis neskaitāmus apbalvojumus. Pirmā iespēja publikai Latvijā iepazīt Edvarda Kluga horeogrāfiju bija 2016. gadā, kad Latvijas Nacionālajā baletā tika iestudēts laikmetīgais balets Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku.