JIRGENS ROZE ir viens no nozīmīgākajiem vācu scenogrāfiem un kostīmu māksliniekiem operas, baleta un dramatiskā teātra žanrā, kurš apliecinājis savas prasmes arī režijā.
Pēc vidusskolas Jirgens Roze sāka strādāt kā Franca Merca asistents Gustava Rūdolfa Zelnera Darmštates teātrī. Tam sekoja divu gadu ilgas studijas Mākslas akadēmijā un Teātra skolā Berlīnē. 1959. gadā Roze kā aktieris un scenogrāfs sāka strādāt kompānijā Städtische Bühnen Ulm. 1961. gadā viņš saņēma uzaicinājumu veidot scenogrāfiju Viljama Šekspīra lugai Kā jums tīk Štutgartes Staatstheater, kur viņš iepazinās ar horeogrāfu Džonu Krenko. Viņu pirmā sadarbība bija baletā Romeo un Džuljeta (1962), pēc kā Roze veidojis scenogrāfiju vēl virknei šī horeogrāfa darbu, tostarp, Oņegins (1965), Gulbju ezers (1963), Poème de l'extase (1970), Iniciāļi R.B.M.E. (1972) un Pēdas (1973). Roze bija atbildīgs arī par scenogrāfiju Krenko iestudējumam operetei Jautrā atraitne (1971).
Jirgena Rozes daudzpusīgās prasmes novērtēja arī citi izcili horeogrāfi. Viņš veidojis scenogrāfiju un kostīmus Džona Neimeiera iestudējumiem Riekstkodis (1974), Ilūzijas – kā Gulbju ezers (1967), Apburtā princese (1978), Romeo un Džuljeta (1972/1974), Sapnis vasaras naktī (1977), Kamēliju dāma (1978), Pērs Gints (1989), Pelnrušķītes stāsts (1992) u. c. Scenogrāfs sadarbojies ar horeogrāfi Marsiju Haidi leģendārajā iestudējumā Apburtā princese (1987). Jirgena Rozes jaunākie darbi ir scenogrāfija un kostīmi Keneta Makmilana baletam Maierlinga (2019) un Edvarda Kluga baletam Riekstkodis (2022) – abi iestudējumi tapuši Štutgartes baletā.
Līdzās neskaitāmajiem baleta iestudējumiem Roze veidojis scenogrāfiju un kostīmus arī teātra izrādēm un operām. Strādājis Hamburgas teātrī, Berlīnes Šillera teātrī un Minhenes Residenztheater, sadarbojoties ar tādiem režisoriem kā Rūdolfs Nolte, Hanss Lītzavs un Pēters Šteins. Viņa vārds ir īpaši cieši saistīts ar Minhenes Kammerspiele, kur viņš strādāja kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: laikā no 1961. līdz 1971. gadam – Augusta Everdinga vadībā, bet no 1976. gada – Dītera Dorna vadībā. Roze ir radījis neskaitāmas scenogrāfijas opernamos Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Vīnē, Milānā, Ņujorkā un Londonā, kā arī Baireitas un Zalcburgas festivāliem.
No 1976. līdz pat 2000. gadam Roze bija scenogrāfijas profesors Štutgartes Valsts Mākslas un dizaina akadēmijā.
Kā režisors iestudējis vairākas operas: Traviatu (1994) un Burvju flautu (1996) Bonnas opernamā, kā arī Džuzepes Verdi Donu Karlosu (2000), Leoša Janāčeka Lapsiņas Spicauses piedzīvojumus (2002), Vinčenco Bellīni Normu (2006) un Žila Masnē Verteru (2006) Bavārijas Valsts operā. Viņš radījis scenogrāfiju un kostīmus kopskaitā vairāk nekā 300 iestudējumiem. Lai dokumentētu piecas teātra vēstures desmitgades, 2019. gadā Jirgena Rozes radošo devumu – 3642 skices un 111 maketus – savā īpašumā ieguva Vācijas Teātra muzejs Minhenē.