Novembrī kultūras nozare vienosies akcijā “Kultūra (iz)dzīvo”

Latvijas kultūras nozare ir nonākusi kritiskā situācijā – zemais darbinieku atalgojums un pieaugošās iestāžu uzturēšanas izmaksas apdraud ne vien kultūras institūciju darbību, bet arī profesionāļu pēctecību un kultūras pieejamību sabiedrībai. Lai pievērstu uzmanību problēmas mērogam un nepieciešamībai pēc steidzamiem risinājumiem, valsts kultūras institūcijas novembrī rīkos vairāku dienu akciju “Kultūra (iz)dzīvo”, ceturtdien, 22. oktobrī, preses konferencē Rīgas Kongresu namā paziņoja akcijas organizatori.

Latvijas kultūras darbinieku atalgojums būtiski atpaliek gan no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā, gan no kaimiņvalstīs strādājošo kolēģu ienākumiem. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa kultūras mantojuma institūcijās bija 1395 eiro, skatuves mākslas nozarē – 1365 eiro, kamēr vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā sasniedza 1926 eiro. Tas nozīmē, ka kultūras darbinieki vidēji saņem par vairāk nekā 500 eiro mēnesī mazāk nekā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie.

Vienlaikus Latvija arvien vairāk atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Igaunijā kultūras darbinieku vidējā bruto alga jau 2025. gadā sasniedza 2090 eiro, nākamajā gadā atalgojuma fondam novirzot papildu 2,9 miljonus eiro. Savukārt Lietuva 2027. gadā paredzējusi kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai papildus novirzīt aptuveni 14 miljonus eiro, tās ceļot par 7,5%. Tas nozīmē, ka šī plaisa turpinās pieaugt.

Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Sandis Voldiņš uzsvēra: “Kultūra nav bijusi valstī risināmo problēmu sarakstā ne priekšvēlēšanu programmās, ne debatēs. Ja par to nerunā citi, runāsim mēs paši. Mēs negribam vairs būt vissliktāk atalgotie mākslinieki Eiropā un Baltijā. Šobrīd vienlaikus izsludināti mūziķu konkursi Viļņā, Tallinā un Rīgā, un piedāvātais atalgojums Latvijā uzskatāmi ir būtiski zemāks. Nākamgad šī atšķirība turpinās augt. Arī atalgojuma plaisa ar pārējo valsts sektoru Latvijā - pēc provizoriskiem aprēķiniem 30 miljoni EUR, ir tik liela, ka ir utopiski iedomāties, ka to var atrisināt ar kultūras nozares iekšējo resursu pārdali,” skaidroja S. Voldiņš.

Viņš norādīja, ka īpaši smagu pašreizējo situācija padara arī apstāklis, ka pēdējos gados finansējums kultūrai jau ir samazināts apstākļos, kad kultūras institūcijas tāpat kā visi pārējie saskaras ar strauju izmaksu pieaugumu. Sadārdzinājumam nekad nav piešķirti līdzekļi un, lai segtu arvien augošos rēķinus, strauji tiek palielinātas biļešu cenas, arvien vairāk apdraudot kultūras pieejamību. Par inflāciju šobrīd maksā kultūras patērētāji. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa vērsa uzmanību uz to, ka nacionālās kultūras mantojuma institūcijas ir valstiskuma pamatinfrastruktūra, nevis tikai kultūras pakalpojumu sniedzējas. Latvijas valsts šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos nevar atļauties vājināt institūcijas, kas nodrošina tās vēsturisko atmiņu un mantojuma saglabāšanu. Tās uzkrāj un saglabā pierādījumus, uz kuriem balstās mūsu izpratne par savu valsti. “Un tās veido darbinieki, kuru profesionālo zināšanu iegūšanai nepieciešami gadi un bieži vien speciāla izglītība (restaurācija, bibliotēkzinātnes, arhīvistika  u.c.) un kuri nav ātri aizvietojami. Taču viņu atalgojums ir klaji nesamērīgs ar izglītības un kvalifikācijas prasībām, specifiskajām kompetencēm, darba sarežģītību un atbildību” norādīja D. Baltiņa.

Viņa arī uzsvēra, ka ir jāņem vērā, ka vairumā valsts kultūras mantojuma institūcijās strādājošajiem atalgojums ir noteikts atbilstoši vai tuvu mēnešalgas grupas noteiktajam atalgojuma minimumam. Tāpēc šķietami vienādi atlīdzības ierobežojumi valsts pārvaldes darbiniekiem nesamērīgi smagi ir skāruši tieši kultūras mantojuma institūcijās strādājošos (piemēram, atalgojuma iesaldēšana 2025.gada mēnešalgas skalas līmenī) ar jau tā kritiski zemām algām. Līdz ar to nozares pārstāvji uzsver, ka horizontāliem atlīdzības ierobežojumiem valsts pārvaldē ir jāņem vērā kultūras mantojuma institūciju būtiski sliktāko sākotnējo atalgojuma situāciju. Ir tūlītēji nepieciešams pārskatīt šos atlīdzības ierobežojumus, tos neattiecinot uz kultūras nozari, un jau šobrīd paredzēto “vienlīdzīgo” finansējuma samazinājumu atalgojumam 2027. gadā, kas Kultūras ministrijas resoram noteikts vairāk nekā 1,2 miljonu eiro apmērā.

Par kritisko situāciju teātros, īpaši reģionos, runāja Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāve, Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena. Viņa norādīja, ka teātru tehnisko darbinieku vidējais atalgojums nepārsniedz 1300 eiro bruto, lai gan šie speciālisti nodrošina intensīvu izrāžu un jauniestudējumu procesu. “Mēs paļaujamies uz šo cilvēku entuziasmu, bet tas nav ilgtermiņa resurss,” uzsvēra E. Ašeradena.

Vienlaikus teātri ir sasnieguši robežu, aiz kuras biļešu cenu paaugstināšana sāk tieši apdraudēt kultūras pieejamību. Īpaši smagi tas skar reģionus, ģimenes ar bērniem un skolu auditoriju. Bērnu un jauniešu izrāžu veidošana prasa līdzvērtīgus resursus kā pieaugušo izrādes, taču biļešu cenas nav iespējams neierobežoti palielināt.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova uzsvēra, ka arī muzeji arvien grūtāk spēj īstenot pamatfunkcijas un konkurēt par kvalificētiem darbiniekiem. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā speciālista vidējais atalgojums 2026. gadā ir tikai 1344 eiro bruto jeb nepilni 70% no sabiedriskā sektora vidējās algas.

Muzeju pašu ieņēmumu pieaugumu gandrīz pilnībā absorbē inflācijas ietekmēto komunālo maksājumu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu sadārdzinājums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja gadījumā aptuveni 90% no pašu ieņēmumiem tiek novirzīti šo izmaksu segšanai, nevis jauna satura radīšanai un muzeja pamatfunkciju īstenošanai.  Viņa vērsa uzmanību, ka aktuālo muzeju pakalpojumu izmaksu ignorēšana budžeta veidošanas procesā igtermiņā apdraud gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan tā pieejamību sabiedrībai. 

Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina akcentēja profesionālās mūzikas izglītības un darba tirgus savstarpējo saistību. Lai gan līdz 2024. gadam asociācijai sadarbībā ar Kultūras ministriju izdevās panākt aptuveni 20% atalgojuma pieaugumu, lielākajai daļai orķestru mūziķu darba samaksa joprojām ir tikai aptuveni 1512 eiro bruto.

Zemais atalgojums ietekmē visu profesionālās mūzikas ekosistēmu – no mūzikas skolām un augstskolām līdz orķestriem, koriem un operai. Arvien vairāk Latvijā izglītotu mūziķu profesionālo karjeru veido ārvalstīs, tostarp kaimiņvalstīs, tāpat daudzi jaunieši izvēlas vairs neveidot karjeru šajā nozarē vispār.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis piedalījās preses konferencē, uzklausot kultūras institūciju pārstāvju izklāstītās problēmas un paužot sapratni un solidaritāti. Kultūras ministrs atgādina: “Latvieši valsti dibināja kā kultūrnāciju. Ja šo vektoru pazaudēsim, tad pazaudēsim arī valsti.”

Novembrī kultūras nozare vienosies akcijā “Kultūra (iz)dzīvo”

Lai pievērstu sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību kultūras nozares kritiskajai situācijai, novembrī norisināsies vairāku dienu akcija “Kultūra (iz)dzīvo”. Tās laikā dažādu kultūras jomu pārstāvji stāstīs par ikdienas darba realitāti, nepietiekamā finansējuma sekām un riskiem, ko rada ilgstoša nozares problēmu nerisināšana.

Viens no akcijas centrālajiem notikumiem būs 10. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā gaidāmais koncerts, kurā uz vienas skatuves apvienosies teju visi Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi. Programmā Pētera Butāna, Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Artura Maskata, Raimonda Paula, Gundara Pones, Karla Orfa un Astora Pjacollas mūzika.

Ieeja koncertā ar ielūgumiem, pret brīvprātīgiem ziedojumiem. Ielūgums iespējams saņemt gan vietnē bilesuparadize.lv, gan “Biļešu paradīzes” kasēs.

Pasākumu rīko biedrība “Laiks kultūrai” un Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija, kurā apvienojušies valsts vadošie simfoniskie un kamerorķestri, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Radio bigbends, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Akcijas organizatori uzsver, ka tās mērķis nav vienīgi panākt atalgojuma pieaugumu. Runa ir par Latvijas kultūras nākotni – spēju saglabāt profesionāļus, nodrošināt mantojuma saglabāšanu un kvalitatīvu kultūras piedāvājumu un tā pieejamību visai sabiedrībai.

Akcijas organizatori: biedrība “Laiks kultūrai” un Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija.