KRISTIANS ŠPUKS dzimis Vācijā, mācījies Džona Kranko skolā Štutgartē. Kristiana Špuka dejotāja karjera sākusies 1993.gadā, sadarbojoties ar Needcompany un ROSAS. 1995.gadā viņš pievienojies Štutgartes Baletam, strādājot tādu horeogrāfu kā Glens Tetlijs, Roberts Norts, Džons Kranko, Mauro Bigondzeti, Martino Millers, Džons Noimeiers u.c. vadībā.
1996.gadā Kristians Špuks radīja pas de deux ar nosaukumu "Duo/Pret nakti" Noverres Jauno horeogrāfu biedrībai, un šis darbs izrādījās tik veiksmīgs, ka uzreiz tika iekļauts Štutgartes Baleta un Berlīnes Vācu operas repertuārā. Tam sekojušas citas horeogrāfijas Štutgartes Baletam un dažādiem baleta festivāliem, par ko žurnāls Ballet International - Tanz Aktuell 1998.gadā piešķīris horeogrāfam balvu kā Labākajam jaunajam horeogrāfam.
Kristiana Špuka pirmais lielais balets, kas līdzās daudziem viencēlieniem radīts Štutgartes Baletam, bija "Lulu. Briesmoņtraģēdija" - darbs, kura pamatā ir Franka Vedekinda luga un kas balstīts Dmitrija Šostakoviča, Albana Berga un Arnolda Šēnberga mūzikā. Kristians Špuks sadarbojies arī ar Štutgartes Valsts teātri, 2000.gadā veidojot horeogrāfiju dramatiskajai izrādei "Baltais vilks", bet 2002.gadā piedaloties operas "Kupidons un nāve" iestudējumā.
Kristians Špuks savus darbus daudzkārt iestudējis dažādos Eiropas un ASV teātros, kā arī radījis oriģinālhoreogrāfijas baleta kompānijām visā pasaulē: "Metamorfēšanas spēles" (Mauro Bigondzeti Aterballeto Redžio Emīlijā, 1999), "Adadžo sešiem dejotājiem" (Ņujorkas Baleta horeogrāfijas darbnīca, 2000), "Čakona" (Manheimas Dejas akadēmija, 2001), Grand Pas de Deux (Berlīnes Valsts operas balets, 2003), "Mainīgie portreti" (Zārbrikenas Balets, 2004). Balets "Bērni", kas tapis 2004.gadā pēc Esenes Aalto Ballet teātra vadītāja Martina Putkes uzaicinājuma un iedvesmojoties no Edvarda Bonda lugas, 2005.gada februārī nominēta prestižajai balvai Prix Benois de la Danse. 2006.gadā horeogrāfs tika apbalvots ar Vācijas Dejas balvu.
Kristiana Špuka jaunākie darbi ir "Ulisa atgriešanās" (Flandrijas Karaliskais balets, 2006), "Smilšuvīrs" (Štutgartes Balets, 2006), "Pazaudētā glezna" (Zviedrijas Karaliskais balets, 2007) un "Leonss un Lena" (Štutgartes Balets, 2008), un tie visi guvuši sajūsmas pilnas skatītāju un kritiķu atsauksmes.