Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerta programmā:

• Mūzika kinofilmai "Karmena” (1915), režisors Sesils B. Demills
• Mūzika kinofilmai "Karmenas burleska” (1915), režisors Čārlijs Čaplins 
• Filmu demonstrācija

Visa pasaule šogad atceras Čārliju Čaplinu (Chaplin, 1889–1977) 125. dzimšanas dienā. Vieniem viņš ir mazs, smieklīgs vīriņš ar raksturīgu ūsiņu kumšķi padegunē, citiem traģikomiskās mākslas dižmeistars, vēl citiem – nerrs, kura veikumam nav vērts laiku tērēt. Jā, tieši nerrs, taču dižs un savā ziņā nepārspēts. Varam ticēt bieži citētajam paša Čaplina teikumam: “Es esmu un palieku tikai un vienīgi klauns; un tas mani ceļ stipri augstāk par jebkuru politiķi.” Galms, kuram nav sava āksta, lemts pašapmierinātam un nenovēršamam norietam. 

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā iespēju sākt Čaplina jubilejas gadu, noskatoties meistara burlesku par Karmenas tēmu. 10. februārī Latvijas Nacionālā opera pārtaps par greznu viena vakara kinoteātri, uz ekrāna ņirbēs komiskās Čaplina karmenfilmas peripetijas, un LNSO priekšā stāsies amerikānis Timotijs Broks – komponists un diriģents, kas īpaši interesējas par mēmo kino un sarakstījis ne mazums partitūru filmām, kas tapušas pirms kinoskaņas parādīšanās. Beidzamos gadus Broks sevišķi interesējas par Čārlija Čaplina filmām, tātad viņa viesošanās Rīgā Čaplina gada sākumā būs pašā laikā.

LNSO kinokoncerta pirmajā daļā orķestris Timotija Broka vadībā spēlēs pavadījumu Sesila B. Demila (DeMille, 1881–1959) filmai “Karmena” (1915). Te nu nebūs nekādu joku – drāma izspēlēta ar visu kaisli un asinīm, ko vien Žoržs Bizē paredzējis. Filmas pamatā ir tieši opera, nevis Prospēra Merimē novele, un, iespējams, tāpēc titullomai izvēlēta sava laika izcilā operdīva Džeraldīne Ferara (Farrar, 1882–1967) – mēmā kino skaistuma ideāls. Starp citu, vietnē youtube.com var uzmest ausi viņas ieskaņojumiem, kas tapuši apmēram tajā pašā laikā, kad filma “Karmena”, – dzirdēsiet, protams, vēstures skartu, tomēr joprojām valdzinošu balsi, ko gribas klausīties vēl un vēl. Dona Hozē lomā – Voless Rīds (Reid, 1891–1923), kuru dēvē par ekrāna perfektāko mīlētāju. Eskamiljo tēlotājam, vēlāk ļoti populārajam kinoaktierim Pedro de Kordovam (de Cordoba, 1881–1950) šī bija debijas filma. Orķestra partitūras autors ir pazīstamais kinopasaules skaņradis Hugo Rīzenfelds (Riesenfeld, 1879–1939), un viņa darinājumu 1995. gadā restaurējis Timotijs Broks.

Tajā pašā 1915. gadā klajā nāk arī Čārlija Čaplina “Karmena”, bet te nu darbība rit pavisam citās noskaņās, nekā Demila filmā. Sižeta ribu var atpazīt, tomēr pārpratumu un komisku peripetiju rezultātā nobīdes no zināmā ir neizbēgamas. Filmas sākumā uzzinām, ka krodzinieks un kontrabandists Lilass Pastia, izrādās, pavadījis 50 gadu, mācīdamies zagt, un nu cer, ka šo prasmju dēļ viņam piedāvās politisku karjeru. Priekškars veras ar kontrabandistu ierašanos, un pēc tam jau spēj tik ķert darbības līkločus. To visu rotā simpātisks garausu mūlis, mazā mīlīgā Fraskita divdurvju skapja apmērā, īsi duncīši garās zobenmakstīs un citas uzjautrinošas detaļas un tēli. Karmena te ir daudzu Čaplina filmu lieliskā dalībniece Edna Pērvaiensa (Purviance, 1895–1958). Lente pārpilna jokiem, kas mūsdienu kontekstā varbūt šķiet naivi un daudzredzēti, taču atcerēsimies, ka skatāmies kino rītausmas opusu, kur, starp citu, Čaplinam dona Hozē lomā tikai 26 gadi.

Biļetes var iegādāties visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv