Varenais valdnieks un karavadonis Jūlijs Cēzars, dodoties karagājienā uz Ēģipti, sastop deviņpadsmitgadīgo Kleopatru un iemīlas. Kleopatra nolemj izmantot ienaidnieka, viņas zemes iekarotāja labvēlību, lai ar viņa palīdzību iegūtu troni. Plāns šķiet ideāls, taču tam ir kāds liktenīgs trūkums – viņa nebija plānojusi iemīlēties. Kara radītajos nemieros, intrigās un haosā Kleopatra un Cēzars satuvinās.

Georga Frīdriha Hendeļa opera Jūlijs Cēzars ir radīta 1724. gadā. Tā tiek uzskatīta par īpašu baroka operas pērli, kas izturējusi laika pārbaudi un arī mūsdienās regulāri tiek iestudēta pasaules vadošajos opernamos. Vanemauines teātrī šī opera ir iestudēta pirmo reizi. Pirmizrāde notika 2023. gada 4. novembrī. 

Valoda: Itāļu

Tulkojums titros: latviešu, angļu

Komponists Georgs Frīdrihs Hendelis
Libreta autors Nikola Frančesko Haims (Nicola Francesco Haym)
Muzikālais vadītājs un diriģents Risto Josts (Risto Joost)
Režisors Elmo Niganens (Elmo Nüganen)
Scenogrāfs Kristjans Suitss (Kristjan Suits)
Kostīmu māksliniece Kristine Pasternaka 
Kustību režisors Janeks Savolainens (Janek Savolainen)
Gaismu mākslinieks Renē Līvamegi (Rene Liivamägi)
Režisora asistente Merle Jalakasa
Operas solistu repetitori-koncertmeistari Pīa Paemurru (Piia Paemurru), Tomass Kaldaru (Toomas Kaldaru)
Koncertmeistari Pīa Paemurru (Piia Paemurru), Ele Sonna (Ele Sonn)
Vadošā kormeistare Kristi Jagodina (Kristi Jagodin)
Kormeistars Martins Sildoss (Martin Sildos)
Kora koncertmeistars Stefano Kjurkjū (Stefano Chiurchiú)

Lomās: Martins Karu (Martin Karu), Pirjo Jonasa (Pirjo Jonas), Ivo Posti, Karmena Puisa (Karmen Puis), Kariasa Trasa (Karis Trass) (Igaunijas Nacionālā opera), Simo Brēde (Simo Breede), Ka Bo Čaņs (Ka Bo Chan), Kristjans Hegbloms (Kristjan Häggblom)

Izrādes programmiņa latviešu valodā (pdf)

Saturs

Satura kopsavilkums

Darbība norisinās Ēģiptē, 48.–47. g. p.m.ē.

I cēliens

Jūlijs Cēzars ir guvis uzvaru pār sava politiskā pretinieka Pompeja karaspēku. Ierodoties Aleksandrijā, Cēzars sastop Pompeja sievu Kornēliju un viņu dēlu Sesto. Viņi lūdz žēlastību Pompejam. Cēzars piekrīt viņu saudzēt ar noteikumu, ka viņš pats izlūdzas žēlastību. Ģenerālis Ahilla atnes Cēzaram Pompeja galvu kā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja žestu atbalstam. Ptolemajs dala troni ar savu māsu Kleopatru. Cēzars uzskata šo rīcību par smagu Romas goda kodeksa pārkāpumu. Sesto saprot, ka viņam jāatriebj tēva nāve.

Kleopatra plāno pavedināt Cēzaru, lai garantētu viņa atbalstu un gāztu savu brāli, kļūstot par vienīgo Ēģiptes valdnieci. Ptolemajs no Ahillas uzzina par Cēzara dusmām pēc Pompeja slepkavības. Pārvērtusies par Līdiju, Kleopatra tuvojas Cēzaram un iepazīstina ar sevi. Cēzaru apbur viņas skaistums. Kornēlija un Seksts plāno nogalināt Ptolemaju. Kleopatra apsola viņiem palīdzēt un pavēl savam kalpam Nirenam aizvest viņus uz pili.

Ptolemaju valdzina Kornēlijas skaistums. Arī Ahilla ir ieinteresēts viņā, un Ptolemajs viņam ir apsolījis Kornēliju kā atlīdzību par Cēzara nogalināšanu. Sesto izaicina Ptolemaju uz divkauju, bet tiek arestēts. Ahilla piedāvā palīdzēt Seksts, ja Kornēlija pieņems viņa uzmanību. Kornēlija atsakās.

Pārtraukums

II cēliens

Kleopatra savā pilī sarīko priekšnesumu. Pēc viņas plāna Cēzars to noskatās. Viņa joprojām nav atklājusi savu patieso identitāti.

Kornēlija ir Ptolemaja gūstekne. Ahilla vēlreiz lūdz viņas roku, taču Kornēlija atkal atsakās. Kad Ahilla aiziet, Ptolemajs pats mēģina viņu pavedināt, bet arī tiek atraidīts. Tikmēr Sesto izbēg no gūsta. Viņš ierodas, lai atturētu Kornēliju no pašnāvības, un zvēr atriebties Ptolemajam.

No Kleopatras pils atskan kaujas trokšņi – tā ir Ptolemaja viltība, lai nogalinātu Cēzaru. Kleopatra beidzot atklāj viņam savu īsto identitāti. Lai gan viņa lūdz Cēzaru bēgt, viņš nolemj palikt un cīnīties.

III cēliens

Sesto iebrūk Ptolemaja haremā un uzbrūk viņam. Cīņu pārtrauc Ahillas ierašanās. Tiek baumots, ka Cēzars, bēgot no karavīriem, ir ielēcis jūrā un noslīcis. Ahilla, uzskatot, ka ir izpildījis savu solījumu nogalināt Cēzaru, pieprasa Ptolemajam savu atlīdzību. Taču Ptolemajs atsakās viņam atdot Kornēliju. Ahilla tāpēc nodod Ptolemaju un pāriet Kleopatras pusē.

Ptolemaja un Kleopatras karaspēks iesaistās kaujā. Drīz Kleopatra tiek sakauta un ieslodzīta.

Cēzars, izskalots krastā, izrādās dzīvs. Viņš ielaužas pilī un atbrīvo Kleopatru. Ptolemajs, pārliecināts par savu uzvaru, mēģina izvarot Kornēliju, taču Sesto ierodas un nogalina viņu divkaujā.

Uzvarējuši, Cēzars un Kleopatra ierodas Aleksandrijā. Cēzars pasludina Kleopatru par Ēģiptes karalieni un apsola Romas aizsardzību Ēģiptei, ja tā būs nepieciešama. Viņuprāt, cilvēkiem vajadzētu priecāties, jo miers ir atjaunots.