Izvirtušā dzīves baudītāja Hercoga ciniskajam ākstam Rigoleto ir noslēpums – mīļotā meita Džilda. Hercogs, kam svēts nav nekas, pavedina jaunavu. Dziļi sāpinātā tēva atriebība pavēršas pret viņu pašu... Džuzepes Verdi opera „Rigoleto” grandiozus panākumus guva jau pirmizrādē 1851. gadā Venēcijā un kopš tā laika skatītāju mīlestība tikai augusi, ierindojot šo meistardarbu starp pasaulē atzītākajām operām.

„Rigoleto” iestudējums Latvijas Nacionālās operas skatītājiem būs pirmā iepazīšanās ar operas režisori Margo Zālīti, kas absolvējusi Hansa Eislera Mūzikas augstskolas maģistrantūru Berlīnē.

Saturs

SATURS

I cēliens

Līksmi svētki hercoga pilī. Hercogs, bezrūpīgs dzīves baudītājs, stāsta par kādu skaistuli, ko redzējis baznīcā. Sievietes vārdu viņš nezina, taču zina to, ka pie viņas katru vakaru viesojas kāds svešinieks. Hercogs par katru cenu vēlas viņu redzēt vēlreiz un pavedināt, bet tad starp sanākušajiem viesiem ierauga grāfieni Čeprāno ar laulāto draugu. Hercogs sāk viņai izrādīt uzmanību un uzaicina sekot uz saviem apartamentiem. Novērojis šo ainu, Rigoleto ņemas izsmiet grāfu, bet tas zvēr atriebties. Pa šo laiku Marullo pastāsta viesiem, ka Rigoleto ir slepena mīļākā.

Balle kļūst vētraināka. Tās kulminācijas brīdī ierodas grāfs Monterone un apvaino hercogu savas meitas goda laupīšanā. Rigoleto apsmej pazemoto tēvu, bet tas nolād Rigoleto un hercogu. Svētki ir beigušies.

Tumša ieliņa. Rigoleto ir noraizējies par Monterones lāstu. Viņš satiek pasūtījuma slepkavu Sparafučili, kurš piedāvā viņam savus pakalpojumus. Sākumā Rigoleto piedāvājumu noraida, taču tad saprot, ka abi ir līdzīgi – slepkavam ir ass zobens, bet viņam pašam – asa mēle.

Mājās Rigoleto gaida meita Džilda. Viņa lūdz, lai tēvs atklāj viņas izcelsmi, taču Rigoleto ir izvairīgs.

Džilda vēršas pie guvernantes Džovannas un pastāsta, ka baznīcā satikusi glītu vīrieti un viņā iemīlējusies. Pēkšņi parādās pārģērbies hercogs un atzīstas Džildai jūtās. Palikusi vienatnē, Džilda sapņo par tikko iepazīto mīļoto.

Pa to laiku galminieki dārzā gatavojas Rigoleto mīļākās nolaupīšanai. Kad parādās Rigoleto, viņi paziņo, ka grasās nolaupīt blakus namā dzīvojošo grāfieni Čeprāno. Rigoleto vēlas iesaistīties un ļauj, lai galminieki aizsien viņam acis. To, ka ticis maldināts, viņš saprot pārāk vēlu. Džilda jau ir prom.

II cēliens

Kādā pils zālē hercogs žēlojas par Džildas pazušanu. Ierodas Marullo, paziņo par Rigoleto mīļākās nolaupīšanu un to, ka viņa tagad atrodas pilī.

Zālē ienāk Rigoleto. Galminieki viņu vēro ar ļaunu prieku, taču Rigoleto izliekas, ka nekas nav noticis. Tad viņš sabrūk un prasa atdot meitu.

Parādās Džilda un asarām acīs pastāsta, ka hercogs viņu pavedis. Rigoleto aizdzen galminiekus, lai paliktu ar meitu divatā. Pēc īsa brīža ceļā uz cietumu zāli šķērso nežēlastībā kritušais Monterone. Rigoleto zvēr atriebties – nogalināt goda laupītāju.

III cēliens

Nolaista naktsmītne nomaļā vietā. Te dzīvo Sparafučile un viņa māsa Madalēna, kura palīdz brālim laupīšanā un slepkavošanā. Ierodas hercogs un vieglprātīgi pieprasa Madalēnu un vīnu. Apskurbis viņš uzsāk dziesmiņu par sieviešu nepastāvīgumu. Rigoleto ar meitu to vēro no ārpuses. Džilda aptver, ka hercogs ir neuzticīgs, taču turpina viņu mīlēt.

Sparafučile pieprasa Rigoleto pusi no naudas par plānoto slepkavību, un abi vienojas, ka līķis tiks izsniegts maisā. Rigoleto pavēl Džildai pārģērbties par vīrieti, doties uz Veronu un gaidīt tur viņu.

Hercogs dodas pie miera. Madalēna, iedegusies mīlestībā, lūdz brālim viņu apžēlot. Sparafučile nepiekrīt. Tad Madalēna ierosina nogalināt nākamo viesi, kas klauvēs pa durvīm. Sarunu slepus noklausās Džilda, kura nav ņēmusi vērā tēva rīkojumu. Viņa vēlas paglābt hercogu un nolemj mirt viņa vietā.

Atgriežas Rigoleto un saņem maisu ar līķi. Priekā par nodoma izdošanos viņš noslīgst zemē, taču tad atskan grāfa dziedāšana. Ļaunā priekšnojautā Rigoleto atver maisu un ierauga tajā mirstošo meitu. Monterones lāsts ir piepildījies.