Nemorīno ir neprātīgi iemīlējies Adīnā, taču nespēj saņemt drosmi, lai atzītos jūtās. Ak, ja vien būtu tāds burvju dzēriens, kas atvērtu skaistās Adīnas acis un ļautu viņai saskatīt Nemorīno mīlestību! Ceļojošā tirgoņa Dulkamaras krājumos vajadzīgais atrodas, tomēr dzēriena radītais efekts nav gluži tāds, kādu Nemorīno vēlētos. Jautrie pārpratumi operā liek secināt, ka patiesa mīlestība ir debešķīgs spēks, kas pārvar visus šķēršļus.  

Gaetāno Doniceti komiskās operas Mīlas dzēriens pirmizrāde notika 1832. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā šī opera tiek iestudēta trešo reizi.

• Izrādes valoda: itāļu
• Tulkojums titros: latviešu, angļu

Saturs

I CĒLIENS

Adīna savā lauku saimniecībā atpūšas kopā ar māsīcu Džanetu un zemnieku grupiņu. Turpat netālu Nemorīno slīgst želabās – viss, ko viņš Adīnai var piedāvāt, ir mīlestība. Zemnieki mudina savu saimnieci palasīt priekšā stāstu par Tristānu, kas iekaroja Izoldes sirdi, nobaudot brīnumainu mīlas dzērienu.

Te pēkšņi lepni ierodas seržants Belkore ar savu rotu. Viņa iedomība uzjautrina Adīnu, tomēr tas neattur Belkori no bildinājuma – pārliecībā, ka neviena meitene nespēj pretoties kareivja valdzinājumam. Adīna no šī piedāvājuma tomēr atsakās. Greizsirdīgais Nemorīno ilgojas, kaut varētu tuvoties mīļotajai tikpat pašpārliecināti, kā to darījis Belkore. Adīna piedāvā Belkorem un viņa kareivjiem vīnu. Nemorīno saņem dūšu, lai atzītos Adīnai mīlestībā, bet viņa atbild, ka ir nepastāvīga un labprātāk vēlas palikt brīva, tādēļ jauneklim labāk viņu aizmirst. Turklāt viņa iesaka Nemorīno doties uz pilsētu un apmesties uz dzīvi pie puiša bagātā, slimā tēvoča. Tomēr Nemorīno nav pa spēkam klausīt šim padomam.

Tauru skaņu pavadībā ciema laukumā ierodas ceļojošais tirgonis doktors Dulkamara, piedāvājot līdzekļus, kas ārstē visas kaites. Tā kā viņa zāles ir lētas, zemnieki tās pērk aizgūtnēm. Kad visi aizgājuši, Nemorīno jautā Dulkamaram, vai tā krājumos ir arī Adīnas grāmatā aprakstītais lzoldes mīlas eliksīrs. Dulkamara sākumā apmulst, bet tad paziņo, ka viņam ir tieši tas, kas vajadzīgs. Izvilcis pudeli ar Bordo vīnu, šarlatāns paziņo, ka tā ir īstā manta, un pārdod to Nemorīno, pamācot dzert brīnumlīdzekli lēnām. Lai gan jāšķiras no pēdējiem grašiem, Nemorīno nopērk to, ko uzskata par mīlas dzērienu, un steigšus izdzer.

Adina atrod Nemorīno jau iereibušu. Pārliecināts, ka pavisam drīz viņam piederēs Adīnas mīlestība, Nemorīno tēlo vienaldzību. Lai pielūdzēju sodītu, Adīna flirtē ar Belkori. Uzzinājis, ka viņam ar kareivjiem jādodas uz citu norīkojuma vietu, Belkore pierunā Adīnu tūlīt pat apprecēties. Nemorīno šausmās lūdz Adīnu pagaidīt vienu dienu, bet viņa par to neliekas ne zinis un ielūdz visus ciemata iemītniekus uz kāzu svinībām. Nemorīno jūt dziļu izmisumu.

II CĒLIENS

Adīnas saimniecībā visi sapulcējušies uz svētku vakariņām, trūkst vienīgi Nemorīno. Dulkamara, kas pats sevi iecēlis par ceremonijmeistaru, kopā ar Adīnu dzied par meiteni, kura atsaka bagātam pielūdzējam, jo mīl nabadzīgu jaunekli. Kad pienācis laiks parakstīt laulību līgumu, Adīna vilcinās. Viņa dusmojas, ka tuvumā nav Nemorīno. Viesi pamazām izklīst. Nemorīno vēlreiz sameklē Dulkamaru - un lūdz vēl vienu eliksīra pudeli, paskaidrojot, ka viņš nevar gaidīt dzēriena iedarbību līdz nākamajai dienai. Šādam pirkumam tomēr vairs nav nekādu līdzekļu. Atgriežas Belkore, kurš ir sapīcis, ka Adīna atlikusi kāzas līdz krēslai. Belkore uzzina, ka Nemorīno nomoka naudas trūkums. Seržants aicina jaunekli pieteikties armijā un sola nekavējoties izmaksāt rekrutēšanas naudu. Nelaimīgais mīlētājs tā arī dara, sagādājot Belkorem lielu gandarījumu – tas ticis pie kareivja un vienlaikus atbrīvojies no sāncenša.

Adīnas māsīca Džaneta uzzinājusi jaunumu un pavēsta to pārējām meitenēm, ka Nemorīno tēvocis ir nomiris, atstājot jauneklim lielu mantojumu. Kad iegrīļojas Nemorīno, apreibis no otrās vīna pudeles, ap viņu pulcējas meitenes ar uzmanības apliecinājumiem. Neko nezinādams par savu nupat iegūto bagātību, viņš nodomā, ka eliksīrs beidzot sācis iedarboties.

Adīnai nepatīk Nemorīno acīm redzamais atsalums, bet Dulkamara brīnās, vai tiešām nejauši būtu uzgājis īstu mīlas dzērienu. Dulkamara izstāsta Adīnai, ka Nemorīno nopircis eliksīru, lai iekarotu kādas bezjūtīgas skaistules sirdi, un Adīna saprot, ka Nemorīno viņu tiešām mīl. Viņa nožēlo savu izturēšanos pret jaunekli.

Pamanījis, ka Adīna nav vienaldzīga, Dulkamara viņai piedāvā dzēriena devu, lai Adīna atgūtu jaunekļa pieķeršanos. Tomēr Adīna ir pārliecināta, ka vienīgais nepieciešamais eliksīrs ir viņas skaistums, kuram pretoties nav Nemorīno spēkos.

Ieraugot Adīnas asaru, Nemorīno nojauš, ka skaistule drīz piederēs viņam. Tomēr Nemorīno joprojām izliekas vienaldzīgs, sakot, ka nespēj izvēlēties starp daudzajām ciema meitenēm, kuras alkst pēc viņa uzmanības. Adīna paziņo, ka atpirkusi Nemorīno brīvību no armijas, jo viņš ir vajadzīgs tepat ciemā, kur visi viņu mīl. Tomēr Adīna kavējas atzīties savās jūtas, līdz Nemorīno paziņo, ka, ja viņa to nedarīs, viņš nekavējoties dosies armijā.

Belkore uzzina, ka Adīna saderinājusies ar Nemorīno. Tomēr viņš ātri atgūstas no atraidījuma, paziņodams, ka viņu gaida tūkstošiem citu sieviešu. Dulkamara norāda uz sava eliksīra panākumiem un nonāk aizrautīgu pircēju aplenkumā.