Savulaik draugi centās atrunāt Džakomo Pučīni no ieceres rakstīt operu par vieglprātīgās skaistules Manonas traģēdiju, jo abata Prevo stāsts jau bija iedvesmojis Žila Masnē operu. Taču Pučīni noraidīja visus iebildumus. Manona ir varone, kurai es ticu, un tāpēc viņa nevar nepakļaut publikas sirdis. Un kādēļ gan lai nevarētu būt divas operas par Manonu? Tādai sievietei kā viņa var būt vairāk par vienu mīļāko. Un piebilda: Masnē to izjūt kā francūzis, ar pūderiem un menuetiem. Es izjūtu to kā itālis, ar izmisīgu kaisli. Manona Lesko bija komponista trešā opera un pirmais lielais panākums.

Saturs

I cēliens

Jaunais garīdznieks de Grijē laulā savu draugu Edmondu ar vājdzirdīgu meiteni. Apsveicēju vidū redzams arī mākslas kolekcionārs Žeronts de Ravuārs, kurš ir  apmaksājis šīs kāzas. Tiek uzsaukti tosti par sievietes skaistumu. Kopā ar brāli Lesko ierodas Manona, Edmonda jaunās sievas draudzene. Manona kāzu viesos rada nedalītu sajūsmu, jo īpaši Žerontā un de Grijē. Ieraudzījis Manonu, garīdznieks pirmo reizi mūžā iemīlas. Abi vīrieši vēlas Manonu: viens viņu grib iegūt kā skulptūru kolekcijas papildinājumu, kā apbrīnas vērtu mākslas darbu, kuru radījusi daba, bet otrs – kā kaisles objektu. De Grijē pirmais uzsāk sarunu ar Manonu, kura koķetē, stāstot par došanos klosterī, bet de Grijē mēģina Manonu no šī soļa atrunāt. Sarunu dzird Žeronts, kuru Manona ieinteresē aizvien spēcīgāk. Viņš sāk izjautāt Lesko par pievilcīgo māsu. Bagātā kolekcionāra interesi par Manonu ievēro Edmonda sieva un kļūst greizsirdīga; Žeronta materiālajā atbalstā viņa ne ar vienu nevēlas dalīties. Edmonda sieva informē vīru, ka Žeronts ieskatījies Manonā, zinot, ka Edmonds to pavēstīs savam draugam. De Grijē atzīstas mīlestībā Manonai un lūdz doties kopā ar viņu. Nogurusi no rūpēm par vieglprātīgo brāli un sajūsmināta par de Grijē kaislību, Manona piekrīt aicinājumam. Žeronts ir neapmierināts, bet Lesko viņu mierina, apgalvodams, ka māsa nekur nepazudīs. Naudas dāvātās ērtības viņai pēc kāda laika šķitīs svarīgākas nekā mīlestība.

/starpbrīdis/

II cēliens

Žeronta nams-muzejs, piepildīts ar mākslas darbiem, kas it kā noraugās uz vienu no klātpienācējām – uz skulptūrai līdzīgo Manonu. Viņa mēģina atdzīvināt apkārt redzamo sastingušo skaistumu. No Lesko mēs uzzinām, ka Manona kādu laiku dzīvojusi kopā ar de Grijē, bet, līdzekļiem izsīkstot, pieņēmusi Žeronta piedāvājumu dzīvot viņa greznajā namā. Manona neslēpj brālim, ka ilgojas pēc de Grijē mīlestības. Bailēs, ka Manonas jūtas varētu likt viņai atgriezties de Grijē necilajā mājoklī, zaudējot Žeronta materiālo atbalstu, Lesko dodas sameklēt de Grijē. Lesko cer, ka īsa tikšanās Manonu nomierinās. Pēc izjādes ierodas Žeronts ar saviem draugiem, kuriem vēlas demonstrēt kolekcijas jaunāko ieguvumu – dzīvo skulptūru Manonu. Performances laikā namā ierodas de Grijē, Manona viņu pamana. Žeronts ar viesiem dodas ārā, bet Manona apsola, ka pievienosies pēc brīža. Notiek de Grijē un Manonas izskaidrošanās, kas noslēdzas ar mīlestības apliecinājumiem. Atgriezies, Žeronts redz kvēlā divskata noslēgumu. Manona provocējoši sasit vienu no vērtīgākajām skulpturām. Žeronts dodas projām, solot drīzumā atgriezties. De Grijē lūdz Manonu atstāt Žeronta namu, taču Manona nav spējīga tik ātri pamest grezno mītni. Ierodas Lesko, kurš apgalvo, ka tuvojas Žeronts ar apsardzi. Viņš mudina nekavējoties bēgt, tomēr Manona svārstās, aizbildinoties ar vēlmi savākt dārglietas. Parādās apsardze. Lesko ar de Grijē spiesti doties projām, atstājot Manonu.

/starpbrīdis/

Intermeco un III cēliens

De Grijē cer satikt iemīļoto un vēlas ar Lesko uzpirkta apsarga palīdzību izglābt Manonu no nepieciešamības doties svešumā. Manona patiesi priecājas par tikšanos ar de Grijē, tomēr, uzzinājusi par glābšanas nodomiem, lūdz tos neīstenot. Uz ielas dzirdams troksnis, Lesko organizētais glābšanas plāns ir cietis neveiksmi.

Žeronta nams-muzejs kā viņa kolekcijas vērtīgākā sastāvdaļa tiek dekonstruēts, lai to pārvestu. Muitas darbinieks veic izvedamo skulptūru uzskaiti. Nosaukts tiek arī Manonas vārds. Ierodas Žeronts, de Grijē lūdz viņam atļauju būt kopā ar Manonu. Žeronts piekrīt. Visi dodas projām. Paliek tikai de Grijē, cerībā, ka varēs izbaudīt kopdzīvi ar Manonu, kura tomēr svārstās savās jūtās.

IV cēliens

De Grijē redz sapni-vīziju. Savu lomu tajā spēlē arī viņu nelaimīgo attiecību dubultnieki. Šajā mokošajā seansā de Grijē ir vērotāja statusā, kopā ar Manonu. Viņi abi ir nonākuši savu attiecību kārtējā strupceļā, emocionālā tuksnesī. Manona ir blakus un lūdz palīdzību, tomēr de Grijē to vairs nespēj sniegt. De Grijē sapņa noslēgumā Manona pirms nāves atzīstas, ka patiesi ir mīlējusi tikai viņu.