I CĒLIENS

 

1.aina

Larinu muiža. Mājasmāte un vecā aukle atceras jaunību. No mājas atskan Larinas meitu - Olgas un Tatjanas dziedāšana. Ar dziesmu tuvojas zemnieki, atgriežoties no pļaujas. Viņi kā dāvanu kundzei atnes pirmo labības kūli.

 

Parādās viesi. Vladimirs Ļenskis, Olgas līgavainis, Larinu iepazīstina ar Jevgeņiju Oņeginu, kaimiņu muižnieku, Pēterburgas augstākās sabiedrības lauvu. Jaunieši iziet dārzā. Iemīlējies Ļenskis aizrautīgi sarunājas ar Olgu, bet Oņegins visu savu uzmanību velta Tatjanai. Meitenē, kura dzīvi pazīst tikai no sentimentāliem romāniem, tūdaļ iekvēlojas mīlestība pret viesi.

 

2.aina

Tatjanas istaba. Mīlestības pārņemta, meitene izšķiras par drosmīgu soli. Viņa raksta Oņeginam vēstuli, kurā atklāti atzīstas mīlestībā. Nodot vēstuli viņa uztic auklei.

 

3.aina

Tatjana parkā gaida Oņeginu. Viņš ierodas, vēsi atbild uz Tatjanas atzīšanos un iesaka viņai atteikties no saviem sapņiem.

 

II CĒLIENS

 

1.aina

Ziema. Larinas mājā valda rosība - tiek svinēta Tatjanas vārdadienas balle. Oņeginu, kuru te ielūdzis Ļenskis, kaitina provinciālās sejas, tērpi un paradumi. Garlaicības mākts, viņš nolemj pakaitināt Ļenski un sāk flirtēt ar Olgu, lai padarītu draugu greizsirdīgu. Aizvainotais Ļenskis pieprasa paskaidrojumu un izaicina Oņeginu uz divkauju. Viesi veltīgi cenšas samierināt bijušos draugus.

 

2.aina
Meža mala. Ļenskis pirmais ierodas divkaujas vietā. Viņu māc nāves priekšnojautas. Beidzot atbrauc Oņegins. Bijušie draugi, tagad pretinieki, novilcina divkaujas sākumu, taču neviens nevēlas spert samierināšanās soli. Sekundanti izšķir viņus un dod signālu. Šāviens. Ļenskis nokrīt miris.

 

III CĒLIENS

 

1.aina
Balle kādā Sanktpēterburgas aristokrātu namā. Starp viesiem ir Oņegins, kurš tikko atgriezies no ārzemēm, kur pavadījis vairākus gadus. Viņš satiek senu paziņu, kņazu Greminu. Tas iepazīstina ar savu skaisto sievu, kurā Oņegins atpazīst Tatjanu. Viņā mostas kaislīga mīlestība.

 

2.aina
Tatjana savā istabā ar skumjām pārcilā Oņegina vēstules. Kaislības pārņemts, viņš raksta katru dienu, bet viņa neatbild. Negaidīti parādās arī pats Oņegins. Viņš metas pie Tatjanas kājām un lūdzas mīlestību. Tatjana neslēpj, ka viņas jūtas pret Oņeginu nav mainījušās, tomēr lūdz atstāt viņu. Oņegins ir izmisumā.