Ar savas balss neatkārtojamo, silto itālisko skanējumu, izcilo muzikalitāti un izteiksmīgajām interpretācijas niansēm DŽORDŽO BERRUDŽI ir viens no atzītākajiem mūsdienu tenoriem, ko Plasido Domingo nosaucis par vienu no saviem pēctečiem.
Berrudži ir uzstājies tādos nozīmīgos opernamos, koncertzālēs un mūzikas festivālos kā Teatro alla Scala, Londonas karaliskajā operā, Linkolna centrā Ņujorkā, Maskavas Lielajā teātrī, Bastīlijas operā, Elizejas lauku teātrī Parīzē, Berlīnes Vācu operā, Čikāgas Liriskajā operā, Romas operā, Sanfrancisko operā, Gran Teatre del Liceu, Montekarlo operā, Gewandhaus Leipcigā, Concertgebouw Amsterdamā, Suntory zālē Tokijā, Vigmora zālē Londonā, Parco della Musica Romā, Veronas arēnā, Turīnas Teatro Regio, Teatro Petruzzelli. Strādājis ar tādiem izciliem diriģentiem kā Zubins Meta, Kristians Tīlemanis, Fabio Luizi, Andris Nelsons, Gustavo Dudamels, Daniels Orens, Džanandrea Noseda, Pinkass Šteinbergs, Francis Velzers-Mests, Nikola Luizoti, Mjunhuns Čuns, Manfreds Honeks, Roberto Abado un Jāps van Svēdens.
Starp pēdējām uzstāšanās reizēm ir “Triju karaļu mīļotā” Teatro alla Scala, "Adriāna Lekuvrēra" Parīzes operā, debija Zīgmunda lomā operā “Valkīra” Vīnes Valsts operā, “Zemnieka gods” Bādenbādenes koncertzālē, “Masku balle” Modēnā un Redžo Emīlijā, “Mēdeja” Grieķijas Nacionālajā operā, “Korsārs” Montekarlo operā, “Florentiskā traģēdija” ABAO Bilbao operā, “Lucia di Lammermoor” Teatro Pavarotti Modēnā, “Madama Butterfly” Berlīnes Valsts operā, “Toska” Teatro Regio Turīnā un Grieķijas Nacionālajā operā, un “Fedora” Frankfurtes operā.
Vokāli simfonisko darbu uzvedumos Džordžo Berrudži dziedājis Lista “Fausta simfoniju” Sankarlo teātrī, Mālera Astoto simfoniju ar Vīnes Filharmonijas orķestri, Verdi Rekviēmu Verdi festivālā Parmā, Ņujorkā ar Londonas simfonisko orķestri, Milānā ar Filarmonica della Scala orķestri, Elizejas lauku teātrī Parīzē, Svētās Cecīlijas akadēmijā Romā, Lucernā, Honkongā, Mančestrā, Dalasā, Valensijā un Rīgā.
Pirms dziedātāja karjeras Berrudži ar izcilību apguvis klarnetes spēli. Mākslinieks ir ieguvis nozīmīgus starptautiskus apbalvojumus gan kā solists, gan kamermūziķis, un piecus gadus ir bijis Romas simfoniskā orķestra pirmā klarnete.
Vokālās mākslas studijas uzsāka 2007. gadā un pēc dažiem mēnešiem debitēja Rūdolfa lomā operā “Bohēma” Teatro La Fenice Venēcijā. No 2010. gada līdz 2013. gadam dziedātājs bijis Drēzdenes Zempera operas solists, atveidojot tādas nozīmīgas lomas kā Dons Hosē operā “Karmena”, Rikardo operā “Masku balle”, Mario Kavaradosi operā “Toska”, Nemorīno operā “Mīlas dzēriens”, Mantujas hercogs operā “Rigoleto” un Dženarīno Hansa Vernera Hences pēdējās operas “Gizela” pasaules pirmizrādē.
Plānots, ka 2024./2025. gada sezonā dziedātājs debitēs Remidžio da Varagines lomā Frančesko Filideja operas “Rozes vārds” pasaules pirmizrādē Teatro alla Scala, Latvijas Nacionālajā operā atveidos titullomu operā “Hofmaņa stāsti”, Hamburgas Valsts operā – Rūdolfu operā “Luīze Millere”, Ziemeļkarolīnas operā – titullomu operā “Ernani”, Padujas un Trevizo operā – “Madama Butterfly”, kā arī “Messa per Rossini” ar Ungārijas Radio simfonisko orķestri Budapeštā un Mālera Astoto simfoniju Concertgebouw.