Princese Turandota ir gatava sūtīt nāvē katru, ko pārspēs viltībā. Princis Kalafs ir gatavs viņu mīlēt... 

Saturs

I cēliens

Pie ķeizara pils mūriem mandarīns ziņo tautai, ka atkal viens princis nav atminējis princeses Turandotas mīklu, tādēļ viņam nocirtīs galvu. Asinskārīgais pūlis dodas uz pili, sargi cenšos uzturēt kārtību. Sadursmē cieš vecs vīrs, ko pavada verdzene Liu. Viņiem piesteidzas Kalafs – jauns princis, kas vecajā pazīst savu tēvu, agrāko tatāru ķēniņu Timuru. Timurs klīdis pa pasauli trūkumā, no dēla šķirts, bet Liu viņu kopusi.

Gaidītais soda brīdis klāt: nāk nāvei nolemtais princis. Pūli saviļņo viņa skaistums, ļaudis lūdz Turandotu apžēlot nelaimīgo. Lūgšanas ir veltas, bet Kalafā, ieraugot princesi,  pamostas mīla; viņš tīko pēc Turandotas un uzņemas atminēt viņas mīklas.

II cēliens

Ķīniešu teltī Pings, Pangs un Pongs pārrunā dienas notikumus, gaidāmo svešā prinča likteni. Tagad katra svētku diena nes kādam mokpilnu nāvi; tā vēlas Turandota. Šogad ar nāvi sodīti jau trīspadsmit prinči. Skan taure, laiks doties turp, kur Turandota liks svešiniekam minēt mīklas.

Pils laukumā tauta sveic ķeizaru. Turandota izstāsta senu notikumu, kas viņu pamudinājis atriebties vīriešiem. Kalafs uzmin Turandotas trīs mīklas, tauta gavilē, bet princese lūdz tēvu neatdot viņu princim. Kalafs uzdod Turandotai tikai vienu mīklu. Ja viņa līdz rītam uzminēs prinča vārdu — viņš ir ar mieru mirt.

III cēliens

Pils dārzs naktī. Kalafs apņēmies neteikt savu vārdu līdz  rītam. Galma ļaudis sola viņam skaistas sievietes, bagātību, dārgakmeņus — viss velti. Sargi notvēruši veco Timuru un Liu: nu vārds būs rokā! Liu mirst, bet neizpauž prinča vārdu.
Kalafs pārmet Turandotai cietsirdību, tomēr viņš joprojām mīl princesi; arī viņa nespēj ilgāki apslāpēt savas jūtas. Mīla uzvarējusi cietsirdību.

Iestudējumu atbalsta