Uzveduma atjaunojums veltīts oriģināliestudējuma scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Edgara Vārdauņa (1910 - 1999) simtgadei.  

Operas muzikālo veidolu pēc Dž.Pučīni nāves pabeidza viņa skolnieks Franko Alfano. Tās pirmizrāde notika Milānā 1926.gadā. Rīgas klausītāju sirdis šī romantiskā leģenda iekaroja vairākkārt:

1973.gada 29.decembrī - "Turandotas" jauniestudējuma pirmizrāde, kuras veidotāju pulkā bija diriģents Rihards Glāzups, scenogrāfs Edgars Vārdaunis, režisors Jānis Zariņš, solisti Žermēna Heine-Vāgnere, Elza Zvirgzdiņa (Turandota), Kārlis Zariņš, Miķelis Fišers (Princis Kalafs).

1973.gada uzvedums ar žilbinošu spožumu un izpildījuma vērienīgumu pārspēja visas skatītāju un klausītāju cerības. Izrādē, kura piedzīvoja divus atjaunojumus (ieskaitot šobrīd repertuārā esošo), valda zeltaino toņu gamma - Ķīnas imperatoru galma krāsa. Simboliska ir tautas un Turandotas tērpu krāsu palete - tautai zili pelēkie toņi, Turandotai - asiņaini sārti.

Saturs

Darbība notiek teiksmainos laikos Pekinā

I CĒLIENS

Pekinā pie imperatora pils sienas Mandarīns lasa pūlim pavēli: katram, kurš grib iegūt princeses Turandotas roku, jāatmin trīs mīklas; kurš neatminēs - tiks sodīts. Šonakt sods gaida jauno Persijas princi. Satrauktais pūlis traucas uz pili, bet sardze atgrūž tautu. Pūļa stumdīts, pakrīt kāds vecs vīrs. Jauna meitene izmisumā sauc pēc palīdzības. No pūļa izlaužas jauneklis - vecā vīra dēls. Abu negaidītā tikšanās ir skumja: ienaidnieki atņēmuši vecajam Timuram troni un padzinuši no dzimtās zemes, arī viņa dēls Kalafs spiests klīst svešumā, slēpjot savu vārdu. Timuru visur pavada uzticīgā verdzene Liu, kura nelaimīgi iemīlējusies Kalafā. Laukumā notiek gatavošanās soda izpildei. Satumst nakts. Kad parādīsies mēness, ieradīsies Turandota. Tauta gaida. Tuvojas svinīgais gājiens. Tam pretī virzās otrs - bēru gājiens. Persijas princis tiek vests uz soda vietu. Tauta lūdz Turandotu viņu apžēlot. Kalafs raida niknus lāstus cietsirdīgajai princesei. Kad Turandota beidzot parādās, Kalafu apreibina viņas skaistums. Veltīgi tēvs mēģina viņu atrunāt, dēls nolēmis cīnīties par Turandotas mīlestību. Pēkšņi Kalafa ceļu aizšķērso trīs ministri: Pings, Pangs un Pongs maskās. Viņi princi brīdina. Pils tornī parādās bende ar nocirsto Persijas prinča galvu rokās. Liu lūdz Kalafu doties projām, jo viņa un tēvs nespēs pārdzīvot dēla nāvi. Kalafu aizkustina šie lūgumi, bet viņš nespēj atteikties no mīlestības pret Turandotu. Viņš trīsreiz skandina gongu, paziņojot par savu lēmumu piedalīties sacensībā.

II CĒLIENS

Pings, Pongs un Pangs apspriež nezināmā prinča likteni, kurš nolēmis atminēt Turandotas trīs mīklas. Ko nesīs rīts - kāzas vai nāvessodu? Viņi ilgojas atgriezties mierīgā, bezrūpīgā dzīvē pie dabas, tālu prom no imperatora pils. Taču arvien jauni iemīlējušies bezprāši grib izmēģināt laimi, un arvien jaunas galvas nocērt bende par godu princesei Turandotai. Kad beidzot atnāks tas, kurš uzvarēs Turandotu, spēs iedvest viņā mīlestību un atbrīvos valsti no nemitīgajiem nāvessodiem?

Grezni izrotātajā laukumā pils priekšā pulcējas tauta. Pūlī ir arī Timurs un Liu. Gudrie nes tīstokļus ar Turandotas mīklu atminējumiem. Beidzot parādās pats imperators Altoums. Viņš grib pārliecināt princi atteikties no sacensības. Mandarīns vēlreiz atkārto pārbaudes noteikumus. Parādās Turandota. Viņa deg nicinājumā pret visu vīriešu dzimumu, jo reiz, pirms daudziem tūkstošiem gadu, šajā pilī svešzemju iekarotājs ar varu ieguva ķīniešu princesi un viņas kliedzieni cauri gadsimtiem atbalsojušies Turandotas sirdī. Par šo pazemojumu viņa tagad atriebjas visiem atnācējiem. Neviens nevarēs kļūt par princeses vīru: jautājumi būs trīs, bet nāve - viena! Kalafs viņai lepni atbild: jautājumi būs trīs, un dzīve - viena! Turandota uzdod pirmo mīklu: kas piedzimst naktī, bet no rīta mirst. Princis atbild pareizi: cerība. Satraukusies princese uzdod otro mīklu: kas ir sārts un karsts kā liesma, bet nav liesma? Kalafs brīdi klusē līdz atrod atbildi: tās ir asinis. Dusmas un bailes pārņem Turandotu. Viņa uzdod trešo mīklu: kas ir kā ledus, bet ugunī sadeg? Turandota jau uzvaroši ņirgājas par princi, tomēr viņš atmin arī šo mīklu: Turandota, kuras sirds ledus sadegs viņa mīlestības liesmās. Turandota šausmās lūdz tēvu neatdot viņu svešiniekam par sievu, bet imperators ir nelokāms: dotais vārds ir svēts. Taču Kalafs nevēlas gūt Turandotu pret viņas gribu, tāpēc viņš piedāvā viņai līdz rītausmai atminēt vienu viņa mīklu: viņa vārdu. Ja princese atminēs, viņš varēs mirt.

III CĒLIENS

Pils dārzā dzirdama ziņnešu sasaukšanās. Piedraudot ar nāvi, Turandota pavēlējusi šonakt nevienam negulēt, kamēr netiks uzzināts prinča vārds. Kalafs sapņo par Turandotas mīlu. Pings, Pangs un Pongs kārdina Kalafu ar mīlestību, bagātību un beidzot cenšas modināt viņā līdzjūtību: tūkstošiem cilvēku mirs mokās, ja līdz rītam Turandota neuzzinās viņa vārdu. Taču Kalafs noturas pretī visiem kārdinājumiem: viņš neatteiksies no Turandotas. Tad ministri metas viņam virsū ar dunčiem. Bendes atved sagūstīto Timuru un Liu: viņi redzēti kopā ar princi, viņiem jāzina tā vārds. Liu apgalvo, ka viņa vienīgā zina prinča vārdu, bet neatklās to nekādās mokās. Turandotu pārsteidz verdzenes vīrišķība: kas dod viņai tādu spēku? Tā ir mīlestības, kuras dēļ Liu spēj atdot dzīvību. Izrāvusi sargam dunci, Liu noduras. Timurs un tauta apraud Liu nāvi. Sēru gājiens dodas prom. Turandotai ar Kalafu paliekot divatā, viņš atmodina mīlestību princeses saltajā sirdī. Kalafs, nu pārliecināts par savu uzvaru, atklāj viņai savu vārdu. Nakts ir beigusies.

Tauta slavina imperatoru. Turandota atmin Kalafa mīklu: svešinieka vārds ir Mīlestība.