Kurš gan nezina Karlsonu, kas dzīvo uz jumta – vislabāko rotaļu biedru pasaulē? Omulīgais vīriņš ar propelleru uz muguras ir viens no Astridas Lindgrēnes grāmatu pazīstamākajiem varoņiem, kuru iemīļojuši gan bērni, gan pieaugušie. Tagad, pirmo reizi Latvijā, viņa piedzīvojumi skatāmi arī baleta izrādē! Latvijas Nacionālā baleta iestudējums ļauj mazajiem skatītājiem izdzīvot visas slavenās Brālīša un Karlsona dēkas – pastaigu pa jumtiem, zagļu ķeršanu, pūcīgās auklītes Bokas jaunkundzes izjokošanu un smalkmaizīšu čiepšanu! Un kā īpašs saldēdiens ir grandiozas dzimšanas dienas svinības ar veselām astoņām tortēm un tikai vienu svecīti... Dzīvespriecīgais, krāsainais uzvedums aizved skatītājus uz pasauli, kur fantāzija saplūst ar īstenību – skursteņslauķi uz pilsētas jumtiem metas jautrā dejā, TV dīvas izkāpj no ekrāna un sarīko krāšņu rēviju, un pat konfektes sāk griezties apburošā valsī... Taču būtībā balets ir par ilgām pēc īsta drauga – tātad stāsts par katru no mums.

Karlsona piedzīvojumus mūzikā ietērpis viņa vārdabrālis – komponists Juris Karlsons. Viņa dinamiskajā, kontrastiem bagātajā mūzikā kā jautrā karuselī savijas spilgti muzikāli raksturojumi ar it kā kaut kur dzirdētu intonāciju alūzijām. Horeogrāfiju izrādei veidojis Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš jau radījis vairākus publikas iemīļotus iestudējumus visai ģimenei. Mārtiņa Vilkārša krāsainā scenogrāfija aizved skatītājus uz 70. gadu Stokholmu, bet Ilzes Vītoliņas veidotie tērpi ir kā grezna modes parāde.

"Karlsons lido..." saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2013 kategorijā Gada uzvedums.

Iestudējums tapis pēc Astridas Lindgrēnes stāsta “Karlsons, kas dzīvo uz jumta” sadarbībā ar Nordiska Strakosch Teaterforlaget ApS, Kopenhāgenā.

Saturs

PROLOGS

Stokholmas ielas. Pār jumtiem riet saule, steidzīgie cilvēki pārrodas mājās no darba un skolas. Darbu beidz arī skursteņslauķi. Pār māju jumtiem aizlido kāda parādība – lidmašīna? Raķete? Varbūt krītoša zvaigzne?

I CĒLIENS

PIRMĀ AINA

Svantesonu ģimenes jaunākā atvase, kuru visi mīļi sauc par Brālīti, jūtas vientuļš un ilgojas pēc sunīša – drauga, ar kuru spēlēties un par kuru rūpēties. Te pēkšņi aiz loga atskan viegla dūkoņa, kas pamazām kļūst arvien skaļāka, un Brālīti kāds sveicina. Tas ir Karlsons, kas dzīvo uz jumta. Omulīgs vīriņš pašos spēka gados. Abi iepazīstas, Brālītis izrāda savas rotaļlietas un sāk spēlēties ar negaidīto ciemiņu. Vislielāko prieku Karlsonam sagādā spēļu klucīši. Viņš sāk jautru rotaļu ar lokomotīves būvēšanu. Lokomotīve uzņem ātrumu, spēle griežas kā trakā karuselī. Un tad – ar skaļu blīkšķi viss sabrūk.

Izdzirdējuši troksni, visa ģimene iesteidzas istabā. Brālītis neklausās tēta pārmetumos un nepievērš uzmanību māmiņas satraukumam. Viņš aizrautīgi cenšas pastāstīt par Karlsonu, taču tuvinieki viņam netic. Brālīti atkal pārņem skumjas. Vakarā māmiņa un tētis noliek Brālīti gulēt, stāstot, cik ļoti visa ģimene viņu mīl. Taču Brālītis ilgojas tikai pēc sava jaunā drauga Karlsona. Atskan klusa motora rūkoņa, un Karlsons ir klāt. Viņš paķer Brālīti un abi traucas augšup uz jumtu.

OTRĀ AINA

Brālītis vēl nekad nav viesojies uz jumta. Karlsona namiņš atrodas tieši aiz dūmeņa. Viņš plaši atver durvis un sauc: „Esi sveicināts, Karlson... un arī tu, Brālīt!” Izrādījis mājiņu, Karlsons pēkšņi saslimst. Viņu izārstēt var tikai saldumi – cepumi, konfektes, šokolāde, ievārījums. Brālītis steidzas savu jauno draugu „ārstēt” – viņš ir gatavs atdot savu pēdējo konfekti. Visbeidzot Karlsons paziņo, ka ir vesels. Brīnumainā izveseļošanās notikusi! Draugs izglābis draugu. Karlsons iztēlē redz ap sevi simtiem konfekšu, kas virpuļo priecīgā dejā. Bet tad abi ierauga, ka pa jumtiem zogas divi aizdomīgi tipi – tie ir zagļi Fille un Rulle. Karlsons nolemj abus neliešus pārmācīt, izliekoties par spoku. Tagad tikai uz priekšu! Ieraugot spoku, Fille un Rulle metas bēgt. Skursteņslauķi mēģina viņus noķert. Viss izvēršas par lielu pakaļdzīšanos.

II CĒLIENS

PIRMĀ AINA

Svantesonu ģimene gatavojas braukt uz laukiem. Visi pošas, skraida, kārto somas, tikai ne Brālītis. Viņš ietiepīgi vēlas palikt pilsētā – ja nu atlido Karlsons? Atskan durvju zvans. Ierodas Bokas jaunkundze. Viņa pieskatīs māju un Brālīti, kamēr pārējie ciemosies laukos. Svantesoni aizbrauc. Boka iestumj Brālīti viņa istabā un aizslēdz durvis – lai netraucē.

Brālītis skumst. Viņš ir palicis viens. Nav ne Karlsona, ne īsta sunīša. Bet tad atkal atskan pazīstamā dūkoņa – Karlsons atgriezies! Viņš saka Brālītim, lai nebēdājas, un piedāvā aizdzīt skumjās domas, spēlējot „Burvju izrādi”. Sākas neredzēta jautrība. Pēkšņi Karlsons sajūt kanēļmaizīšu smaržu, kas nāk no virtuves. Boka cep gardumus! Taču istabas durvis ir aizslēgtas. Ko darīt? Karlsons nolemj, ka nelaipnā Boka ir jāpārmāca, uzrīkojot Lielo Jandalēšanu. Un tracis var sākties. Pēc brīža, piekususi no skaļā jandāliņa, Bokas jaunkundze atkrīt krēslā, ieslēdz savu mīļo televīzijas pārraidi un iesnaužas.

OTRĀ AINA

Bokas jaunkundze ir iesnaudusies ērtajā atpūtas krēslā un sapņo. Televizora ekrāns kļūst arvien lielāks un lielāks. No ekrāna izkāpj Bokas vienīgie draugi un lielākais mierinājums – televīzijas zvaigznes. Tērpu parādes vidū ir arī pati Bokas jaunkundze. Uzmirdzēt televizora ekrānā ir viņas sapņu piepildījums! Piepeši atskan durvju zvans – Svantesonu ģimene ir atgriezusies mājās.

TREŠĀ AINA

Ir Brālīša dzimšanas dienas rīts. Svantesonu ģimene modina Brālīti, pasniedzot torti ar astoņām svecītēm. Taču jubilārs ir vīlies – viņš vēlas tikai sunīti. Viņš joprojām ilgojas pēc īsta, mīļa un uzticama drauga. Aiz loga atskan maiga motora dūkoņa: „Čau, čau, Brālīt! Ko tu tik bēdīgs?” – Karlsons ierauga torti ar astoņām svecītēm un ierosina, lai Brālītis palūdz māmiņai astoņas tortes ar tikai vienu svecīti. Negaidīti istabā ienāk vecāki. Viņi ir pārsteigti – Karlsons patiešām ir īsts! Taču tajā pašā brīdī atskan arī maza sunīša rejas. „Suns! Īsts suns! Tu esi mans sunītis! Es tevi saukšu par Bimbo,” – Brālīti pārņem milzīgs prieks. Visa ģimene ir kopā un laimīgi. Tikai Karlsons mazliet skumīgi noraugās un, paķēris tortes gabaliņu, aizlido...