Dons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.

Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veidojis režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.

Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.

• Izrādes valoda: itāļu
• Tulkojums titros: latviešu, angļu

Saturs

I CĒLIENS

Nakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.

Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.

Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.

Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.

Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt.

II CĒLIENS

Leporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.

Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.

Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.

Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.

Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.

Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.