Dievu mijkrēslī sadursme starp mīlas alkām un varaskāri, ko Vāgners attīstījis un padziļinājis Reinas zeltā, Valkīrā un Zīgfrīdā, sasniedz satriecošo kulmināciju. Zīgfrīds, pats to pat nenojaušot, nodod savu līgavu Brinhildi. Viņa zvēr atriebties - un aizsāk traģisku notikumu virkni, kas noved līdz pasaules galam. Dievu mijkrēslis noslēdz Latvijas Nacionālās operas vērienīgo ieceri uzvest Vāgnera monumentālo tetraloģiju Rīgā pirmo reizi vairāk nekā 100 gadu laikā. 2013. gadā, godinot komponista 200 gadu jubileju, izrādīsim ciklu pilnībā.

Režisors Viesturs Kairišs atzinis: „Zīgfrīds ir nevainīgs upuris. Viņš ir emociju pilns, pašaizliedzīgs mīlestībā un aizkustinoši naivs. Viņš patiesībā nesaprot apkārt notiekošo. Tādējādi Zīgfrīds lielā mērā ir antivaronis. Gluži kā daudzi varoņi reālajā dzīvē. Mani fascinē varoņa koncepcijas divas sejas – no vienas puses, ir reālā varoņa dzīve, kas ļoti bieži ir drīzāk skumja un traģiska, nevis heroiska. Un no otras puses, ir leģendas, ko cilvēki rada pēc varoņa nāves.”

Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālās operas orķestris.

Saturs

SATURA ATSTĀSTS

PROLOGS

Trīs nornas vij Likteņa pavedienu, atceroties Votāna kādreizējo varenību un pareģojot dievu bojāeju. Kad pavediens pārtrūkst, pārbiedētās nornas dodas pie mātes, Zemes dievietes Erdas.

Brinhilde sūta Zīgfrīdu pretim jauniem varoņdarbiem, lai gan baidās, ka varētu mīļoto zaudēt. Kā savas mīlas simbolu Zīgfrīds dāvā Brinhildei burvju gredzenu, ko paņēmis no Fafnera. Viņi kaislīgi atvadās, un Zīgfrīds dodas pasaulē.

I CĒLIENS

Savā mītnē pie Reinas Gībihungu pavēlnieks Gunters un viņa māsa Gutrune, abi neprecējušies, jautā padomu pusbrālim Hāgenam. Hāgens plāno iegūt gredzenu, tāpēc iesaka Gunteram precēt Brinhildi. Burvju dzēriens liktu Zīgfrīdam aizmirst līgavu un iegūt Brinhildi Gunteram. Apmaiņā Zīgfrīds saņemtu Gutrunes roku. Raga skaņas vēsta par Zīgfrīda tuvošanos. Viņu sagaida Gunters, Gutrune piedāvā burvju dzērienu. Zīgfrīds iedzer, piesaucot Brinhildi, un tūdaļ aizmirst visu. Zīgfrīds pakļaujas Gutrunes daiļumam un apsola atvest Brinhildi Gunteram. Pirms šķiršanās abi vīrieši zvēr asinsbrālību. Hāgens, kam uzticēts stāvēt sardzē, raizējas par savas ieceres izdošanos.

*

Brinhildi apciemo viņas māsa Valtraute, kas stāsta par Votāna brīdinājumu dieviem. Dievi ir nolemti iznīcībai, ja vien Brinhilde neatdos gredzenu Reinas meitām. Bet Brinhildei mīla pret Zīgfrīdu liekas svarīgāka par dievu likteni. Viņa atsakās atdot gredzenu, un izmisusī Valtraute dodas prom. Krēslai iestājoties, atgriežas Zīgfrīds, kurš ar burvju bruņucepures Tarnhelma palīdzību pieņēmis Guntera izskatu. Viņš norauj gredzenu no izbiedētas Brinhildes pirksta un pasludina viņu par Guntera līgavu.

II CĒLIENS

Nakts sapnī Hāgens redz savu tēvu nībelungu Alberihu, kurš liek apzvērēt, ka dēls atgūs gredzenu. Austot rītam, Zīgfrīds atgriežas, un viņu līksmi sveic Hāgens un Gutrune: viņš Gunteram atvedis Brinhildi. Hāgens sapulcina vasaļus, lai tie godinātu valdnieku un viņa jauno līgavu. Gunters ienāk ar Brinhildi, kas ir pārsteigta, ieraugot Zīgfrīdu. Redzot gredzenu Zīgfrīda pirkstā, Brinhilde jūtas nodota un norāda uz Zīgfrīdu kā uz savu īsto vīru. Joprojām burvju dzēriena iespaidots, varonis zvēr pie Hāgena šķēpa, ka nekad nav aizskāris drauga līgavu. Brinhilde zvēr, ka tie ir meli, taču Zīgfrīds noraida pārmetumus un dodas prom ar Gutruni.    

*

Satriektā Brinhilde, kas nolēmusi atriebties, atklāj Hāgenam Zīgfrīda vienīgo vājo vietu: viņu nogalinās šķēps mugurā. Brinhilde izsmej Gunteru. Hāgens Gunteram stāsta par gredzena dāvāto varu. Visbeidzot Gunters piekrīt sazvērestībai. Pāri dodas uz savu kāzu mielastu.

III CĒLIENS

Reinas krastā trīs Reinas meitas apraud zudušo dārgumu. Drīz tuvojas Zīgfrīds, kas medību laikā nošķīries no biedriem. Jaunavas lūdz gredzenu, bet Zīgfrīds ir vienaldzīgs pret viņu lūgumiem un brīdinājumiem. Kad ierodas mednieki, Zīgfrīds pēc Hāgena uzaicinājuma stāsta par jaunību, patēvu Mīmi un pūķa Fafnera nogalināšanu. Ar Hāgena dotā dzēriena palīdzību Zīgfrīds atgūst atmiņu un atceras, kā bildinājis Brinhildi. Tēlotā sašutumā Hāgens ietriec šķēpu Zīgfrīda mugurā. Līdz pēdējam elpas vilcienam domājot par Brinhildi, Zīgfrīds mirst.      

*

Gībihungu mītnē Gutrune satraukti gaida atgriežamies jauno vīru. Hāgens viņai saka, ka Zīgfrīdu nogalinājis mežakuilis. Kad ienes mirušo Zīgfrīdu, Gutrune apvaino Gunteru slepkavībā. Hāgens atzīstas noziegumā. Ķīvējoties par gredzenu, Gunteru nogalina Hāgens, kurš šausmās pakrīt, kad mirušais Zīgfrīds paceļ roku. Brinhilde, kas Zīgfrīda nāvē vaino dievus, paņem gredzenu un apsola to Reinas meitām. Uzvilkusi gredzenu pirkstā, viņa aizdedzina Zīgfrīda ķermeni un pati dodas nāvē. Kamēr upe pārplūst un tiek iznīcināta Gībihungu pils, Hāgens cenšas iegūt gredzenu, bet tiek nogalināts. Reinas meitas atgūst savu zeltu, kas beidzot attīrīts no lāsta. Liesmas aprij Valhallu: ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals. Drīz sāksies jauns laikmets.

Iestudējumu atbalsta