Armāns, jauns vīrietis no provinces, iemīl skaisto kurtizāni Margeritu. Viņi kopā ir laimīgi. Taču Armāna tēvs piespiež Margeritu atteikties no šīm attiecībām. Kad Armāns to uzzina un atgriežas pie mīļotās, ir jau par vēlu - jaunās sievietes nāvējošā slimība izrādās nepielūdzama. 

Saturs

Darbība notiek Parīzē un tās apkaimē 19.gadsimta vidū.

I CĒLIENS 

Jauns advokāts Armāns Divāls, kurš dzimis provincē, bet strādā Parīzē, uzzina, ka viņa bijušās mīļākās, nesen mirušās Margeritas Gotjē salonā notiks izsole.
Armāns ierodas Margeritas greznajos, bet tukšajos apartamentos, no kuriem aizvesta visa viņas iedzīve. Jauneklis ļaujas atmiņām par mīlestības pilno, laimīgo dzīvi kopā ar Margeritu un atceras arī tēva mājas Dienvidfrancijā, kur viņa māsa saderinājusies ar vietējā mēra dēlu.
Armāns un Margerita pirmoreiz satiekas Parīzes operā. Jaunais vīrietis ir iemīlējies kurtizānē no pirmā skatiena. Pēc izrādes Margerita dodas uz savu salonu kopā ar tuvākajiem draugiem un aicina Armānu pievienoties trakulīgajai ballītei. Taču viņa ir slima - jaunajai sievietei ir dilonis, un nemainīgi vieglprātīgais dzīvesveids viņu nogurdina. Margerita jūtas slikti un atstāj viesus, lai atpūstos. Armāns ir noraizējies. Margeritu patīkami pārsteidz līdzjūtība un rūpes, kādas viņa nekad nav pazinusi. Kā pateicības zīmi viņa uzdāvina jaunajam pielūdzējam kamēlijas ziedu.
Kad viesi devušies prom, Margerita domā par Armānu, un iepriekšējā dzīve viņai šķiet kā atbaidošs murgs.
Pamodusies nākamajā rītā, Margerita saprot, ka ir iemīlējusies un gatava atteikties no līdzšinējā dzīvesveida. Kad ierodas Armāns, mīlētāji nolemj sākt kopdzīvi lauku mājā netālu no Parīzes.
Viņi kopā pavada idillisku vasaru. Bet tad Armāns saņem vēstuli no sava tēva Žorža Divāla, kurā tēvs ar izdomātu ieganstu aizmāna dēlu uz Parīzi. Žoržs Divāls pats tikmēr gatavojas slepus apciemot „slaveno kurtizāni".

II CĒLIENS

Armāna tēvs ierodas pie Margeritas. Viņš pieprasa, lai jaunā sieviete atteiktos no attiecībām ar Armānu. Žorža Divāla meita grib precēties ar jaunekli no provincē godājamas ģimenes, bet tas nevar notikt, kamēr meitenes brālis piekopj „izlaidīgu" dzīvesveidu - tas, ka vīrietis satiekas ar kurtizāni, ir pieņemami Parīzē, bet ne laukos, kur dzīvošana kopā ar tādu mīļāko ir absolūti nepieņemama.
Margerita ir spiesta atteikties no Armāna un ziedot savu mīlestību, lai jaunā vīrieša māsa kļūtu laimīga. Margerita atstāj Armānam atvadu vēstuli, kurā paziņo, ka atgriežas Parīzē, jo ir noilgojusies pēc agrākā līksmā dzīvesveida.
Armāns satiek Margeritu kādā augstākās sabiedrības ballē. Viņš pieprasa paskaidrojumus, bet Margerita ir solījusi Divālam nevienam nestāstīt par viņu slepeno vienošanos, tādēļ nevar atklāt patieso šķiršanās iemeslu. Armāns neko nenojauš par šiem apstākļiem, un viņam šķiet, ka Margerita ir tukša un vieglprātīga. Viņš aizvainojumā nomet viņai pie kājām kāršu spēlē laimēto naudu, lai samaksātu par kopā pavadīto laiku.
Margerita ir salauzta. Viņas dzīve un veselība ir drupās: viņa palikusi viena pilnīgā trūkumā un ir nedziedināmi slima.
Margerita saņem vēstuli no Divāla, kurā viņš pateicas par jaunās sievietes diskrētumu. Tagad Armāna māsa var apprecēties - saskaņā ar provinces morāli dzīve atkal iegājusi pareizajās sliedēs. Tomēr nožēlas uzplūdā Divāls atklāj dēlam patiesību par Margeritas nesto upuri.
Armāns steidzas uz Parīzi, lai izlūgtos mīļotās piedošanu. Margerita vēl pēdējo reizi ir laimīga. Viņa jūtas gana stipra, lai sāktu jaunu dzīvi, tomēr liktenis lēmis citādi - Margerita mirst.