Amāls un nakts viesi ir Dž.Menoti populārākais darbs, kas jau vairāk nekā 50 gadu regulāri tiek uzvests Ziemassvētkos visā Amerikā, kur 1951.gadā pēc telesabiedrības NBC pasūtījuma tapa šī opera. Slims zēns un viņa ikdienas rūpju māktā māte mīt nabadzīgos apstākļos pamestā pilsētas nostūrī. Taču Amāla iztēle un fantāzijas ir tik dzīvas! Viņš pats tās īsteno, veidodams instalācijas no izgāztuvē atrastiem plastmasas, metāla gabaliem un salauztām rotaļlietām. Kā allaž nodarbināts, meistarojot savu "mūžīgo dzinēju", viņš pēkšņi ierauga zvaigzni, un pie viņa ierodas trīs īsti ķēniņi no Austrumiem...

Saturs

Debesīs spoži mirdz zvaigzne. Tā apspīd arī nabadzīgu būdiņu, kurā mitinās Amāls ar savu māti. Amāls kopš dzimšanas ir kropls un spēj staigāt tikai ar kruķiem, taču viņa fantāzijas rada pašas savu aizraujošo pasauli. Mātei ir apnicis klausīties zēna stāstus - viņu māc smagas ikdienas rūpes. Viņi ir tik nabagi, ka atlicis vairs tikai ubagot. Amālu tas nebaida - viņš domā, ka abi varētu būt labi ubagi. Viņš pūstu stabuli, bet māte dziedātu. Pie būdiņas pienāk Trīs ķēniņi - Austrumu gudrie - Melhiors, Baltazars un Kaspars. Viņi seko zvaigznei, kas tiem rāda ceļu pie jaundzimušā bērna, kuram pie kājām noliecas mēness un zvaigznes, kura priekšā padevīgs kļūst gan ērglis, gan lauva. Ķēniņi nes bērnam dāvanas - lādes ar zeltu, mirrēm un vīraku. Ķēniņi lūdz naktsmājas, bet nabadzīgajā būdiņā nav pat garoziņas cienastam. Mātes mudināts, Amāls aizsteidzas pie aitu ganiem lūgt palīdzību. Ierodas gani ar cienastu, un notiek mazas svinības. Pirms gulētiešanas Amāls ķēniņam Kasparam, kuram līdzi ir lāde ar dārgakmeņiem, kas dziedina dažādas kaites, vaicā, vai kāds no tiem nelīdz arī pret klibumu. Bet pakurlais Kaspars nesaklausa jautājumu, un zēns vīlies dodas gulēt. Tikmēr māte izšķiras nozagt nedaudz no ķēniņa zelts - Amālam tas vajadzīgs krietni vairāk nekā jaundzimušajam valdniekam. Taču pamostas pāžs un māti pieķer. Saceļas jezga. Māte raud un lūdzas piedošanu, bet ķēniņš Melhiors teic, ka viņa zeltu varot paturēt - tam, pie kura viņus ved spožā zvaigzne, zelts nav vajadzīgs. Viņa valstība būs celta uz mīlestības pamatiem. Tādu valdnieku māte ir gaidījusi visu mūžu. Arī viņa labprāt tam ko dāvātu. Amāls piedāvā dārgāko, kas tam ir - savu kruķi. Sniegdams to ķēniņiem, viņš sper soli, un notiek brīnums - Amāla klibums ir izdziedēts. Ķēniņi bijībā uzlūko zēnu, kuru skārusi Svētā Bērna zīme, apliecinot labestības un mīlestības spēku. Ķēniņi pošas ceļā - zvaigzne vadīs tos tālāk. Arī Amāls dodas tiem līdzi.